Volframs

Volframs
74	; 2; 12; 32; 18; 8; 2
	W; 183,84 g/mol
	[Xe]4f145d46s2
	; Volframa stienīši (viens no tiem daļēji oksidējies) ar kristāliem un 1 cm3 kubiņš;; kvēlojošs spuldzes kvēldiegs
Oksidēšanas pakāpes	+6, +5, +4, +3, +2, 0, −1, −2
Elektronegativitāte	2,3
Blīvums	19250 kg/m3
Kušanas temperatūra	3695 K (3422 °C)
Viršanas temperatūra	5828 K (5555 °C)

Volframs ir ķīmiskais elements ar simbolu W un atomskaitli 74. Volframs ir viens no cietākajiem un grūti kūstošākajiem metāliem. Dabā volframs ir sastopams oksīdu rūdās. Volframu lieto kvēlspuldžu kvēldiegiem, sakausējumiem un dažādām sildierīcēm, jo, tam pievadot elektrisko strāvu, tas sakarst. Volframa karbīdi W₂C, WC ir ļoti cietas vielas. Savienojumos volframam var būt oksidēšanas pakāpes no -2 (ļoti reti) līdz +6 (visbiežāk).

Vēsture

Volframu 1781. gadā atklāja zviedru ķīmiķis Kārlis Vilhelms Šēle. 1783. gada beigās brāļi Huans Hosē (Juan José) un Fausto Elujari (Fausto Elhuyar) no Spānijas pirmo reizi ieguva volframu tīrā veidā.

Atrašanās dabā

Dabā volframs tīrā veidā nav atrodams. Tas ir sastopams oksīdu rūdās. Visizplatītākie minerāli, kas satur volframu ir volframīts ((Fe,Mn)WO₄) un šēlīts (CaWO₄). Vairāk nekā 80% no kopējā volframa daudzuma iegūst Ķīnā (2009. gadā Ķīnā ieguva 51 000 tonnu).

Izotopi

Dabā ir sastopami pieci volframa izotopi, no kuriem divi ir stabili (¹⁸²W un ¹⁸⁴W). Atlikušie trīs izotopi ir radioaktīvi (¹⁸⁰W, ¹⁸³W un ¹⁸⁶W).^[1] Visizplatītākais izotops ir volframs–184 (30,64% no kopējā daudzuma dabā).^[1] Nākamais ir radioaktīvais volframs–186 (28,43%), kura pussabrukšanas periods ir lielāks par 2,3×10¹⁹ gadiem.^[1] Pēc tam ir volframs–182 (26,50%), kam seko volframs–183 (14,31%) un volframs–180 (0,12%).^[1] Ir zināmi vēl 33 mākslīgi radioizotopi, kuru masas skaitlis ir no 157 līdz 194.

Bioloģiskā nozīme

Volframs ir ķīmiskais elements ar vislielāko kārtas skaitli Mendeļejeva tabulā, kam ir zināma kāda bioloģiskā nozīme. To bioloģiskajos procesos izmanto dažas baktērijas, bet ne eikarioti.

Izmantošana

Aptuveni puse no volframa tiek izmantota cietu materiālu ražošanā. Tā kā tam ir augsta kušanas temperatūra, volframu izmanto kvēlspuldžu kvēldiegu ražošanā. No volframa tiek ražoti arī izturīgi metālu sakausējumi. Militārismā volframa sakausējumi, parasti ar niķeli un dzelzi vai kobaltu, tiek izmantoti bruņu ražošanā.

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 ^1,2 ^1,3 «Isotopes of the Element Tungsten» (angliski). Jefferson Lab. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 5. Decembris. Skatīts: 2014. gada 23. februārī.