Kalifornijs

ķīmiskais elements

Kalifornijs ir mākslīgi radīts radioaktīvs ķīmiskais elements ar simbolu Cf un atomskaitli 98. Tas ir aktinīds un to iegūst, uz kiriju iedarbojoties ar alfa daļiņām. Pirmo reizi kalifornijs iegūts 1950. gada februārī Kalifornijas Universitātē Bērkli pilsētā (no Kalifornijas universitātes cēlies elementa nosaukums, kā arī tas nosaukts par godu Kalifornijas štatam). Kalifornijam ir relatīvi maza kritiskā masa, tāpēc no tā būtu iespējams izgatavot maza izmēra kodolieročus,[nepieciešama atsauce] ja tas nebūtu tik radioaktīvs. Nelielos daudzumos to izmanto kodolreaktoros. Tas tiek izmantots kā pārvietojams neitronu avots.

Kalifornijs
98
2
8
28
32
18
8
2
Cf

[251] g/mol

[Rn]5f107s2
Oksidēšanas pakāpes +2, +3, +4
Elektronegativitāte 1,3
Blīvums 15 100 kg/m3
Kušanas temperatūra 1173 K (900 °C)

Stabilākā izotopa 251Cf pussabrukšanas periods ir 898 gadu. Ir iegūti kalifornija izotopi, kuru masas skaitlis ir no 237 līdz 256. Izotopa 249Cf pussabrukšanas periods ir 351 gads, bet 250Cf — 13,08 gadi.[1] Pārējo izotopu pussabrukšanas periods ir stipri mazāks.

Zemāk kā piemērs parādīta kalifornija izotopa 251Cf sabrukšana, jo tam ir vislielākais pussabrukšanas periods. Tas vispirms alfa sabrukšanas rezultātā kļūst par kiriju Cm, bet pēc tam kirijs atkārtoti alfa sabrukšanas rezultātā kļūst par plutoniju Pu. Visbeidzot plutonijs bēta sabrukšanas rezultātā pārvēršas par amerīciju.

 
Norādīti pussabrukšanas periodi: y — gadi, h — stundas.

Savukārt sabrūkot izotopam 252Cf, 96,908 % ir alfa sabrukšana, bet atlikušie 3,092 % ir spontāna skaldīšanās.[2]

  1. «Isotopes of the Element Californium» (angļu). Jefferson Lab. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 23. Jūlijs. Skatīts: 2018. gada 5. aprīlī.
  2. Donald A. Hicks, John Ise, Jr., Robert V. Pyle: Spontaneous-Fission Neutrons of Californium-252 and Curium-244, in: Physical Review, 1955, 98 (5), S. 1521–1523 (doi:10.1103/PhysRev.98.1521).

Ārējās saites

labot šo sadaļu