Veidne:Vērtīgais raksts
Amerikas Savienotās Valstis ir federāla konstitucionāla republika, kura sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala. Valsts atrodas galvenokārt Ziemeļamerikas centrālajā daļā, kur tās savstarpēji saistītie 48 štati un galvaspilsētas apgabals Vašingtona ir izvietoti starp Atlantijas un Kluso okeānu. Ziemeļos tā robežojas ar Kanādu, bet dievidos — ar Meksiku. Savienotajās Valstīs bez kontinentālajiem štatiem ietilpst arī Aļaska un Havajas. Aļaskas štats izvietojies Ziemeļamerikas ziemeļrietumos, kur tas austrumos robežojas ar Kanādu, savukārt rietumos tam ir jūras robeža ar Krieviju, kas iet cauri Beringa šaurumam. Havaju štats aizņem tāda paša nosaukuma arhipelāgu Klusā okeāna ziemeļdaļā. Savienoto Valstu pakļautībā ir arī teritorijas Karību jūrā (Puertoriko un ASV Virdžīnas) un Klusajā okeānā (nozīmīgākās no tām ir Amerikāņu Samoa, Guama un Ziemeļu Marianas Salas).
Veidnes dokumentācija[skatīt] [labot] [hronoloģija] [pārlādēt]Šī veidne ir domāta satura izvietošanai sākumlapā. Tā nejauši izvēlas un parāda vienu no zemāk esošajām veidnes apakšlapām. Tās pamatā ir funkcija, kas no iepriekš sagatavota saraksta parāda saturu, kas atbilst tajā ieliktam skaitlim un Veidne:Rand, kas ģenerē skaitli no nulles līdz par vienu mazāk kā tajā norādītais skaitlis. Lai pievienotu jaunu rakstu, ar Veidne:Vērtīgais raksts/Saturs palīdzību izveido jaunu apakšlapu, pievieno to #switch funkcijas saraksta beigās un veidņu uzskaitījumā zemāk un nomaini veidņu skaitu aiz Rand. Visiem skaitļiem būtu jābūt par vienu lielākiem kā iepriekšējam. Īpaša uzmanība ir jāpievērš faktam, ka veidnē rand ievietotajam skaitlim ir jābūt precīzam apakšlapu skaitam, nevis skaitlim funkcijas saraksta beigās, kas ir par vienu mazāks, jo šīs veidnes ievaros sāk skaitīt no nulles, nevis no viens.
| Dokumentācija iekļauta no Veidne:Vērtīgais raksts/doc (labot | hronoloģija) Vari eksperimentēt šīs veidnes smilšu kastes (izveidot | spoguļversija) un testu (izveidot) lapā Lūdzu, kategorijas pievieno dokumentācijas apakšlapā. Veidnes apakšlapas. |
Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā. Orbītā ap Sauli riņķo Zeme un pārējās Saules sistēmas planētas, kā arī asteroīdi, komētas un citi kosmiskie ķermeņi. Saule ir milzīga plazmas lode, tās masa ir aptuveni 2×1030 kg. Saule sastāv no 74% ūdeņraža un 25% hēlija, pārējo masu veido smagāki elementi (ogleklis, skābeklis, dzelzs u.c.). Saule ir apmēram 4,5—5 miljardus gadu veca, bet vēl pēc 5 miljardiem gadu tā pārvērtīsies par sarkano milzi un tad — par balto punduri (skat. "Zvaigznes evolūcija"). Saule ir Zemei tuvākā un tādējādi arī vislabāk izpētītā zvaigzne.
Kārlis Skrastiņš (dzimis 1974. gada 9. jūlijā Rīgā, miris 2011. gada 7. septembrī Jaroslavļā) bija latviešu hokejists, spēlēja aizsarga pozīcijā, bija Latvijas hokeja izlases dalībnieks. Savas karjeras laikā Skrastiņš aizvadīja 832 spēles Nacionālās hokeja līgas klubos Našvilas "Predators", Kolorādo "Avalanche", Floridas "Panthers" un Dalasas "Stars". Latvijas izlases rindās Skrastiņš piedalījās trīs Olimpisko spēļu turnīros, kā arī deviņos Pasaules čempionātos, kopā izlases sastāvā laukumā dodoties 151 spēlē.
Vairākus gadus Skrastiņam piederēja Nacionālās hokeja līgas rekords par visvairāk pēc kārtas aizvadītajām spēlēm starp aizsargiem. Viņš pēc kārtas bija aizvadījis 495 spēles, tobrīd labojot Tima Hortona 1968. gadā uzstādīto rekordu.
Skrastiņš gāja bojā 37 gadu vecumā Jaroslavļas aviokatastrofā.
Jordan Grand Prix (parasti saukta par Jordan, latviski tiek izrunāta kā Džordan) bija Formula 1 autosacīkšu komanda, kuru dibināja īrs Edijs Džordans. F1 Jordan piedalījās no 1991. līdz 2005. gadam. Tā ir vienīgā komanda no Īrijas, kura jebkad ir startējusi F1. Komanda bija pazīstama ar "rokenrolīgu" attieksmi, kas tai veidoja savdabīgu tēlu 1990. gadu Formula 1 sabiedrībā. Jordan ir viena no retajām komandām, kura visās sezonās ir izcīnījusi kaut vienu punktu. 2005. gadā Jordan Grand Prix tika pārdota investēšanas koncernam Midland, un tika izveidota komanda ar nosaukumu MF1 Racing. Tā savukārt gadu vēlāk tika pārdota nīderlandiešu autobūves uzņēmumam Spyker, kuri komandu pārsauca par Spyker F1. 2007. gada septembrī puse komandas tika pārdota indiešu miljardierim Vidžajam Maljam. Kopš 2008. gada tā piedalās ar nosaukumu "Force India".
Brīvības piemineklis atrodas Latvijas galvaspilsētas Rīgas centrā, Brīvības bulvārī, pie Vecrīgas. Tas tika uzcelts Brīvības cīņās kritušo piemiņai, bet mūsdienās tas tiek uzskatīts par Latvijas valstiskuma, latviešu tautas vienotības, neatkarības un brīvības simbolu. Piemineklis, kas tika atklāts 1935. gadā ir 42 metrus augsts un veidots no pelēka un sarkana granīta, travertīna, dzelzsbetona un vara.
Pieminekļa kompozīciju veido trīspadsmit skulptūras un bareljefi, kuros tēlota Latvijas vēsture un kultūra. Pieminekļa masīvs veidots monolītām četrstūrainām formām, kas izkārtotas viena virs otras. Virzienā uz augšu pieminekļa forma sašaurinās un pāriet 19 metrus augstā obeliskā, kura galotnē atrodas 9 metrus augstais Brīvības tēls — jauna sieviete, kura rokās tur trīs zeltītas zvaigznes.
Ideja celt Brīvības cīņām veltītu pieminekli parādījās 1922. gadā, kad toreizējais Latvijas premjerministrs Zigfrīds Anna Meierovics uzdeva izstrādāt noteikumus konkursam par "piemiņas staba" celtniecību. Pēc vairākiem konkursiem tika izvēlēts Kārļa Zāles projekts "Mirdzi kā zvaigzne!". Celtniecības darbi sākās 1931. gadā un tos finansēja ar tautas ziedojumiem.
Ziemeļjūra — Atlantijas okeānam piederīga malas jūra, atrodas okeāna ziemeļu daļā, to no trim pusēm ieskauj sauszeme. Vārdu devuši frīzi, kuri dzīvo dienvidos no šīs jūras. Austrumos no frīzu zemēm atradās Baltijas jūra (Oostzee — "Austrumu jūra"), dienvidos — Eiselmērs jeb Zuiderzee — "Dienvidjūra". Frīzu "Vidusjūra" — Middelzee — tagad ir nosusināta.
Ziemeļjūra apskalo Eiropas ziemeļrietumu daļu, tā atrodas uz Eiropas kontinentālā šelfa - šī iemesla dēļ jūra ir salīdzinoši sekla, tās vidējais dziļums ir 94 metri. Tā kā Ziemeļjūra atrodas starp Baltijas jūru un Atlantijas okeānu, tā savāc upju noteci gan no saviem krastiem, gan arī no Baltijas jūras. Jūras krastu formas lielā mērā noteikusi pagātnes ledāju darbība. Ziemeļu daļā raksturīgi stāvi krasti ir fjordiem, savukārt dienvidu daļā ir ļoti lēzeni krasti ar plašiem dubļainiem līdzenumiem. Lai pasargātu Ziemeļjūras blīvi apdzīvoto dienvidu daļu no vētru plūdiem, izbūvēta viena no lielākajām un komplicētākajām dambju sistēmām pasaulē.
Eiropas straujo koloniālo ekspansiju noteica tieši pirms tam notikusī asā tirdzniecības un kara flotes konkurences cīņa starp Ziemeļjūras valstīm vikingu un Hanzas laikos. Mūsdienās Ziemeļjūrai ir liela ekonomiskā nozīme gan transporta jomā, gan fosilā kurināmā un vēja enerģijas ieguvē, gan zvejniecībā.
Sputnik-1 (no krievu: спутник — 'pavadonis'), oficiālais nosaukums Iskusstvenyj sputnik Zemli (Искусственный спутник Земли), kodētais nosaukums PS-1 no Prostejšij Sputnik (Простейший Спутник-1 — ‘vienkāršākais pavadonis’) bija pirmais Zemes mākslīgais pavadonis (ZMP), kas ievadīts ģeocentriskā orbītā. Tas tika palaists no Padomju Savienības teritorijas 1957. gada 4. oktobrī ar starpkontinentālās ballistiskās raķetes (SKBR) R-7 nedaudz modificētu variantu R-7 PS. Ar Sputnik startu iesākās «kosmiskā ēra».
Pavadonis nepārtraukti raidīja radio signālus, kurus varēja uztvert zinātnieki un radioamatieri visā pasaulē, līdz 26. oktobrim (22 dienas), kamēr baterijās bija pietiekama elektroenerģija. Pēc tam Sputņik bija novērojams tikai vizuāli. 1958. gada 4. janvārī Sputnik iegāja atmosfēras blīvajos slāņos un sadega, kosmosā nolidojot 92 dienas.
Starts un pavadoņa darbība notika Starptautiskā ģeofiziskā gada laikā.
Lai arī pirmais ZMP nebija aprīkots ar zinātniskajiem instrumentiem, ar to tika veikti atmosfēras un kosmiskās telpas pētījumi. Sputnik palaišanai bija milzīga politiskā nozīme PSRS prestiža celšanā.
U2 ir rokgrupa no Īrijas galvaspilsētas Dublinas. Tās dalībnieki jau kopš pirmsākumiem ir Bono (vadošais vokāls, ritma ģitāra), The Edge (vadošā ģitāra, taustiņinstrumenti un fona vokāls), Ādams Kleitons (basģitāra) un Lerijs Mullens (bungas, sitamie instrumenti). U2 jau kopš 1980. gadu vidus ir bijuši vieni no pasaules populārākajiem mūzikas izpildītājiem; viņu albumi ir pārdoti vairāk nekā 170 miljonos kopiju, grupa ir ieguvusi 22 Grammy balvas, kas ir vairāk nekā jebkurai citai rokgrupai. U2 tika izveidota 1976. gadā, kad tās dalībnieki vēl bija pusaudži ar ierobežotām muzikālajām spējām. Taču jau 1980. gadu vidū grupa, pateicoties tās himniskajam skanējumam, Bono izjustajam vokālam un The Edge neparastajai ģitārspēles manierei, kļuva starptautiski populāra. Viņu panākumi kā koncertgrupai bija lielāki nekā pārdoto albumu kopiju ziņā, līdz 1987. gadā izdotais albums The Joshua Tree palīdzēja grupai nokļūt līdz slavas virsotnei. Viņu 1991. gada albums Achtung Baby un tam sekojošā Zoo TV koncertturneja bija daļa no nozīmīgās grupas atjaunināšanas; tā bija kā atbilde uz viņu pašu izjūtām par muzikālo stagnāciju, elektroniskās mūzikas un alternatīvā roka revolūcijām, un kritiku par viņu stilu. Šie eksperimenti turpinājās visus 1990. gadus.
Topkapi pils (turku: Topkapı Sarayı, طوپقپو سرايى — ‘Lielgabalu vārtu pils’ — pils tā nosaukta 19. gadsimtā pēc tolaik tai blakus bijušajiem lielgabalu vārtiem) atrodas Stambulas Sirkedži kvartālā un no 1465. līdz 1853. gadam bija Osmaņu impērijas sultānu rezidence. Pili 1459. gadā pavēlēja uzcelt sultāns Mehmeds II Iekarotājs un tās celtniecību pabeidza 1465. gadā. Pils atrodas uz zemesraga, kas atdala Zelta raga līci no Marmora jūras un no paugura, uz kura pils uzcelta, paveras brīnišķīgs skats uz Bosfora jūras šaurumu. Pils sastāv no vairākām mazākām ēkām, kas sagrupētas atsevišķos pagalmos. Pils ir bagāta ar osmaņu arhitektūras stilu paraugiem un tajā glabājas apjomīgas porcelāna, mantiju, ieroču, vairogu, bruņutehnikas, osmaņu miniatūru, islāma kaligrāfijas manuskriptu, sienu rotājumu un sultāna vērtslietu un juvelierizstrādājumu kolekcijas.
Amerikas Savienoto Valstu prezidents ir ASV valsts un federālās valdības galva un bruņoto spēku virspavēlnieks. Saskaņā ar ASV konstitūciju ASV prezidents ir tiesīgs izveidot savu padomnieku kabinetu, kas ir federālās valdības izpildvara, kuras pienākums ir rūpēties par ASV kongresa izdoto likumu, kurus prezidents ir tiesīgs izsludināt, ieviešanu. Prezidents ir arī tiesīgs apžēlot, saskaņā ar Senāta lēmumu slēgt līgumus, kā arī iecelt amatā federālos funkcionārus, federālos, tai skaitā augstākās tiesas, tiesnešus un vēstniekus. ASV prezidenta un citu augstāko ASV amatpersonu tiesības ir sabalansētas tā, lai neviena persona vai personu grupa nevarētu iegūt absolūto varu.
ASV prezidentu ievēl netiešās vēlēšanās uz četriem gadiem, turklāt prezidentu var ievēlēt tikai uz diviem termiņiem. Saskaņā ar šo sistēmu katram štatam ir piešķirts noteikts balsu skaits, kas saskan ar šī štata pārstāvju vietu skaitu Kongresā. Prezidenta mandāts sākas 20. janvārī (4. martā pirms 1937. gada).
ASV bija pirmā valsts pasaulē, kurā tika izveidots prezidenta kā republikas valsts galvas amats, kas mūsdienās ir sastopams daudzās valstīs. Kopš amata izveides, kas notika līdz ar ASV konstitūcijas pieņemšanu, ASV ir bijuši četrdesmit četri prezidenti.
Turcija ir valsts Eirāzijā. Izvietojusies Āzijas dienvidrietumos — Mazāzijas pussalā (Anatolija) un Eiropas dienvidaustrumos — Balkānos (Trāķija). Turcijai ir sauszemes robeža ar astoņām valstīm: Bulgāriju ziemeļrietumos, Grieķiju rietumos, Gruziju, Armēniju un Azerbaidžānas eksklāvu Nahčivanu ziemeļaustrumos, Irānu austrumos, Irāku un Sīriju dienvidaustrumos. Ziemeļos Turciju apskalo Melnā jūra, rietumos — Egejas jūra un dienvidos — Vidusjūra. Turcijas teritorijā atrodas Marmora jūra, pa kuru tiek vilkta ģeogrāfiskā robeža starp Āziju un Eiropu, un tādēļ Turciju uzskata par starpkontinentālu valsti.
Volfgangs Amadejs Mocarts bija klasicisma ēras austriešu komponists. Lai gan nodzīvojis tikai 36 gadus, šai laikā uzrakstījis vismaz 626 skaņdarbus: 41 simfoniju, 21 operu, 47 sonātes, koncertus, serenādes, kvintetus, kvartetus, trio, mesas un daudzus citus dažādus skaņdarbus. Arī mūsdienās Mocarts ir viens no vispopulārākajiem klasiskās mūzikas komponistiem, daudzi viņa darbi joprojām ir iekļauti standarta koncerta repertuārā.
Latvijas futbola izlase ir nacionālā futbola komanda, kas pārstāv Latvijas valsti starptautiskās futbola sacensībās, tādās kā Eiropas čempionāts futbolā un FIFA Pasaules kauss. Latvijas futbola izlasi pārvalda Latvijas Futbola federācija. Lielākais Latvijas futbola izlases panākums ir piedalīšanās 2004. gada Eiropas čempionātā. 2009. gada novembrī Latvijas izlase FIFA Pasaules izlašu rangā ieņēma 45. vietu, kas ir augstākā vieta, kas jebkad sasniegta. Savas mājas spēles izlase aizvada Daugavas stadionā, Rīgā.
FIFA Pasaules kauss ir galvenais futbola turnīrs pasaulē. To organizē FIFA un tas ir pasaulē vislielākais sporta pasākums, skatītāju ziņā (gan klātienē, gan TV) pārspējot pat Olimpiskās spēles. 2006. gada finālu televīzijā vēroja vairāk nekā 715 miljoni cilvēku. Turnīrs tiek regulāri rīkots kopš 1930. gada, atskaitot 2. pasaules kara dēļ nenotikušos 1942. un 1946. gada čempionātus. Finālturnīri notiek ik pēc četriem gadiem, taču pats čempionāts (ieskaitot kvalifikācijas spēles) notiek aptuveni divus gadus.
«Andrejs Rubļovs» (krievu: Андрей Рублёв) ir krievu režisora Andreja Tarkovska 1966. gadā PSRS uzņemtā mākslas filma. Tā ir vēsturiska kinodrāma, kas brīvi traktē ievērojamā 15. gadsimta krievu ikonu gleznotāja Andreja Rubļova (attēlā glezna «Svētā Trīsvienība») dzīvi. Filmas scenārija autori ir Andrejs Končalovskis un Andrejs Tarkovskis. Galvenās lomas atveido Anatolijs Soloņicins, Ivans Lapikovs, Nikolajs Griņko, Nikolajs Burļajevs.
Sākotnējais filmas nosaukums bija «Andreja pasija» (Страсти по Андрею). Filmu veido astoņas noveles, kas sižetiski ir maz saistītas, taču rada laikmeta mozaīku, parādot viduslaiku Krievijas kopainu. Filmā atspoguļots trauksmainais 15. gadsimta sākuma periods Krievijā (1400—1423), kuru raksturo cīņa starp konkurējošiem valdniekiem un tatāru iebrucējiem. Laikmets parādīts, sekojot klejojoša mūka Andreja Rubļova piedzīvotajam. Klejojumu gados pieredzētās šausmu ainas ir kā Andreja Rubļova ticības pārbaudījums. Filma ir melnbalta, izņemot tās epilogu, kas ir krāsains.
Pēc filmas uzņemšanas tā uzreiz nenonāca pie skatītājiem, jo vairākus gadus ilga ar cenzūru un filmas saīsināšanu saistītas problēmas. 1969. gadā Kannu kinofestivālā, startējot ārpus konkursa, filma ieguva FIPRESCI balvu. Padomju Savienībā filmu sāka rādīt 1971. gadā, bet cenzūras dēļ tā bija saīsināta. 1973. gadā filmu ASV izplatīja Columbia Pictures arī nedaudz grozītā variantā. Tādējādi zināmi vairāki filmas varianti.
Ričards Milhauss Niksons (angļu: Richard Milhous Nixon; 1913. gada 9. janvāris — 1994. gada 22. aprīlis) bija ASV trīsdesmit septītais prezidents. Pirmais un līdz šim vienīgais ASV prezidents, kuram nācās atkāpties no amata. Viņa laikā ASV normalizēja attiecības ar PSRS un sāka diplomātiskās attiecības ar Ķīnu. Viņa popularitāti sekmēja ASV astronautu nolaišanās uz Mēness. Niksons zaudēja amatu Votergeitas skandāla dēļ - par ielaušanos Demokrātu partijas mītnē un cenšanos to noslēpt. Niksons piedzima Jorbalindas pilsētā Kalifornijas štatā un interesējās par mūziku. 1930. gadu vidū nokārtoja advokāta eksāmenu. Pirms Otrā pasaules kara sākuma, 1940. gados, viņš pievienojās ASV flotei, bet kara laikā viņš Klusajā okeānā bija kapteiņleitnants. 1947. gadā viņu ievēlēja ASV kongresā. 1950. gadā viņš kļuva par Kalifornijas senatoru. Viņš tika izvēlēts par viceprezidenta kandidātu 1952. gadā, kad Republikāņu partijas prezidenta kandidāts bija Dvaits Eizenhauers. Eizenhauers uzvarēja vēlēšanās, līdz ar to 1953. gadā Niksons kļuva par viceprezidentu un šajā amatā pavadīja astoņus gadus, jo Eizenhauers tika ievēlēts uz otru termiņu. 1968. gadā Niksons tika ievēlēts par prezidentu un saglabāja amatu pēc 1972. gada vēlēšanām. Viņš atkāpās 1974. gadā.
Stambula (turku: İstanbul [istɑnbul], vēsturiskie nosaukumi: Bizantija, Konstantinopole u.c.) ir Turcijas kultūras un finanšu centrs. Pēc iedzīvotāju skaita tā ir lielākā pilsēta Eiropā un 4. lielākā pilsēta pasaulē. Pilsēta aptver 25 no 32 Stambulas provinces rajoniem. Stambula atrodas abpus Bosfora šaurumam valsts ziemeļrietumos un tajā ietilpst dabiskā osta Zelta rags. Pilsēta atrodas gan Eiropā (Trāķija), gan Āzijā (Anatolija), kuras šķir Bosfora šaurums un tādēļ tā ir vienīgā metropole pasaulē, kas izvietojusies divos kontinentos. Stambula vēsturē ir bijusi galvaspilsēta Romas impērijai (330-395), Bizantijas impērijai (395-1204 un 1261-1453), Latīņu impērijai (1204-1261) un Osmaņu impērijai (1453-1922). Stambula ir nosaukta par 2010. gada kopējo Eiropas kultūras galvaspilsētu. 1985. gadā Stambulas vēsturiskos rajonus iekļāva UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā.
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais industriālais, darījumu, kultūras un finanšu centrs Baltijā, nozīmīga ostas pilsēta. Ar 698 529 iedzīvotājiem (2016) tā ir lielākā pilsēta Baltijas valstīs un trešā lielākā pilsēta (aiz Sanktpēterburgas un Stokholmas) visā Baltijas jūras reģionā (pēc iedzīvotāju skaita pilsētas robežās). Rīgas pilsētas platība ir 307,17 km². Rīgas pilsētas robežās dzīvo aptuveni 1/3, bet Rīgas aglomerācijā (Rīga un tai pieguļošā teritorija, ieskaitot tuvākās pilsētas) 1,15 miljoni cilvēku, kas ir gandrīz puse visu Latvijas valsts iedzīvotāju. Rīgas vēsturiskais centrs ir iekļauts UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā un tā ir ievērojama ar jūgendstila arhitektūru, kurai pēc UNESCO viedokļa nav līdzīgu pasaulē.
Heila—Bopa komēta (C/1995 O1) bija ilglaicīgi (1996—1997) redzama komēta, viena no spilgtākajām pēdējās desmitgadēs. Iespējams, ka tā bija 20. gadsimta visvairāk novērotākā komēta. Tā ar neapbruņotu aci bija redzama 18 mēnešus, kas ir kļuvis par rekordu. Iepriekšējais rekords piederēja 1811. gada Lielajai komētai, kuru salīdzinoši varēja redzēt divreiz mazāku laiku, tas ir, mazliet vairāk par deviņiem mēnešiem. Heila—Bopa komēta tika atklāta 1995. gada 23. jūlijā aptuveni 7,2 AU attālumā no Saules, kā arī tika paredzēts, ka tā būs pietiekami spilgta, lai būtu saredzama ar neapbruņotu aci. Lai gan komētas spožumu ir diezgan grūti paredzēt, tā 1997. gada 1. aprīlī, kad tā sasniedza perihēliju, pārsteidza daudzus, jo bija spožāka, nekā tika gaidīts. Tā tika nosaukta arī par «1997. gada Lielo komētu».
Džeimss Džoiss (angļu: James Augustine Aloysius Joyce, dzimis 1882. gada 2. februārī, miris 1941. gada 13. janvārī) bija angļu valodā rakstošs īru rakstnieks, dzejnieks un prozaiķis. Džoiss tiek uzskatīts par vienu no ietekmīgākajiem 20. gadsimta rakstniekiem, vienu no modernisma un apziņas plūsmas literatūras aizsācējiem. Viņa pazīstamākie darbi ir stāstu krājums «Dublinieši» (Dubliners, 1914) un romāni "Mākslinieka portrets jaunībā" (A Portrait of the Artist as a Young Man, 1916), «Uliss» (Ulysses, 1922), «Finegana vāķēšana» (Finnegans Wake, 1939). Džoiss lielākoties dzīvoja ārpus Īrijas, tomēr dažādi ar Īriju saistīti motīvi un tēmas viņa darbos ieņem visai nozīmīgu vietu. Džoisa slavenākais darbs ir romāns «Uliss», kas vēsta par vienu dienu (1904. gada 16. jūniju) Dublinas ebreja Leopolda Blūma dzīvē. Romāna sižetam, darbībai un varoņiem ir daudz paralēļu ar Homēra eposu «Odiseja». Darbs sarakstīts apziņas plūsmas tehnikā.
Mošeja ir islāma sekotāju reliģiskā kulta vieta. Mošeju visbiežāk musulmaņi sauc tās oriģinālajā arābu valodas vārdā par mesdžidu (مسجد — ˈmæsʤɪd, dsk. mesādžid, مساجد — /mæˈsæːʤɪd/). Latviešu valodā pierasts ar vārdu mošeja apzīmēt visas musulmaņu reliģiskā kulta celtnes, bet arābu valodā ir dažādi nosaukumi mošejām. Atšķirībā no mazākām un privātām mošejām, lielās jeb kopienas mošejas sauc par džāmi ( جامع - /jāmiʕ/) un tās pilda vairākas papildus sabiedriskās dzīves funkcijas. Galvenais mošejas uzdevums ir kalpot par pulcēšanās vietu lūgšanām un citiem svarīgiem musulmaņu dzīves gadījumiem. Mošejas kalpo kā musulmaņu informācijas, izglītības un debašu centri. Lūgšanas vada imams. Pasaulē mošejas ir pazīstamas ar to svarīgumu musulmaņu acīs un ar islāma arhitektūras labākajiem paraugiem. Mošeju celtniecība ir ievērojami attīstījusies no laika, kad tās bija tikai labiekārtoti laukumi. Tagad tās tiek celtas ar lieliem kupoliem, augstiem minaretiem un plašām lūgšanu zālēm. Pirmās mošejas tika celtas Arābijas pussalā, bet mūsdienās tās ir atrodamas visos pasaules kontinentos. Mošeja nav vienīgi vieta, kur atļauts noturēt lūgšanas — tās kalpo arī kā sabiedriska vieta, kur satikt savus draugus un paziņas.
Amerikas Savienotās Valstis ir federāla konstitucionāla republika, kura sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala. Valsts atrodas galvenokārt Ziemeļamerikas centrālajā daļā, kur tās savstarpēji saistītie 48 štati un galvaspilsētas apgabals Vašingtona ir izvietoti starp Atlantijas un Kluso okeānu. Ziemeļos tā robežojas ar Kanādu, bet dievidos — ar Meksiku. Savienotajās Valstīs bez kontinentālajiem štatiem ietilpst arī Aļaska un Havajas. Aļaskas štats izvietojies Ziemeļamerikas ziemeļrietumos, kur tas austrumos robežojas ar Kanādu, savukārt rietumos tam ir jūras robeža ar Krieviju, kas iet cauri Beringa šaurumam. Havaju štats aizņem tāda paša nosaukuma arhipelāgu Klusā okeāna ziemeļdaļā. Savienoto Valstu pakļautībā ir arī teritorijas Karību jūrā (Puertoriko un ASV Virdžīnas) un Klusajā okeānā (nozīmīgākās no tām ir Amerikāņu Samoa, Guama un Ziemeļu Marianas Salas).
Glāzgova (angļu: Glasgow, skotu gēlu: Glaschu, skotu: Glesga) ir lielākā Skotijas pilsēta un trešā lielākā Apvienotajā Karalistē pēc Londonas un Birmingemas. Tā ir arī vēsturiskā Stratklaidas reģiona centrs. Glāzgova atrodas Skotijas centrālās daļas rietumos, Klaidas upes krastos, 32 km pirms tā ietek okeānā. Tā ir liela ostas pilsēta, kā arī Skotijas nozīmīgākais biznesa centrs. Glāzgova esot nodibināta 6. gadsimta vidū. Viduslaikos Glāzgova bija viens no nozīmīgākajiem Skotijas reliģijas un izglītības centriem. 18. gadsimtā industriālās revolūcijas laikā bija viens no lielākajiem Apvienotās Karalistes rūpniecības centriem (īpaši kuģubūves jomā), bet nākamajā gadsimtā pilsētas ekonomiskā izaugsme bija tik strauja, ka tā vienu brīdi bija pat otra lielākā Britu impērijas pilsēta (aiz Londonas).
Led Zeppelin bija britu rokgrupa, kura muzicēt sāka 1968. gada septembrī. Tajā visu pastāvēšanas laiku bija četri dalībnieki: Roberts Plānts (vokālists, mutes harmonikas), Džimijs Peidžs (ģitāra), Džons Pols Džonss (basģitāra, taustiņinstrumenti) un Džons Bonems (bungas). Led Zeppelin tiek uzskatīta par vienu no pirmajām smagā metāla grupām. Savos skaņdarbos tā bieži šķērsoja žanru robežas, pārsvarā apvienojot roku ar blūzu vai folkmūziku, kā arī rockabilly, regeju, soulmūziku, fankmūziku un citiem stiliem. Grupa izjuka 1980. gadā pēc Džona Bonema nāves, tomēr tā ir populāra arī mūsdienās. Pasaulē ir pārdoti vairāk nekā 300 miljoni grupas ierakstu, no kuriem aptuveni 111,5 miljoni ir pārdoti ASV. Visi grupas studijas albumi ir sasnieguši Billboard Top 10 un seši no tiem ir ieguvuši pirmo vietu šajā topā. Žurnāls Rolling Stone nosaucis grupu par "visu laiku smagāko" un "1970. gadu lielāko grupu". 2007. gada 10. decembrī grupas dalībnieki apvienojās uz vienu koncertu, bundzinieku Džonu Bonemu aizvietojot ar viņa dēlu Džeisonu. Koncerts tika rīkots Atlantic Records līdzdibinātāja Ahmeta Ertegina piemiņai.
Madonna Luīze Čikone (Madonna Louise Ciccone, dzimusi 1958. gada 16. augustā), plašākai publikai zināma kā Madonna, ir amerikāņu dziedātāja, dziesmu tekstu autore, dziesmu un mākslas filmu producente, dejotāja, aktrise, modes pasaules ikona. Pazīstama ar saviem ambiciozajiem un pārdrošajiem mūzikas videoklipiem, kuros bieži tiek aizskartas seksuālas un reliģiozas tēmas, kā arī protests pret politisko situāciju pasaulē. Madonna aktīvi iestājas pret nabadzību, globālo sasilšanu un atbalsta cilvēku reliģiozo, humanitāro un etnisko vienlīdzību. Mūziķe ir dzimusi Mičiganas štata pilsētā Beisitijā, uzaugusi Ročesterhilā, bet uz dzīvi Ņujorkā pārvācās 1977. gadā, lai uzsāktu dejotājas karjeru. Pēc neilgas koncertēšanas kopā ar popmūzikas grupām Breakfast Club un Emmy, 1983. gadā Madonna ierakstu kompānijas Sire Records paspārnē izdeva savu pirmo solo albumu Madonna. Pasaules slavu dziedātāja ieguva pēc vairāku komerciāli veiksmīgu albumu, tādu kā Like A Virgin (1984) un True Blue (1986), izdošanas, kas Madonnu padarīja par tā brīža popmūzikas un modes ikonu. Popularitāti veicināja arī mūziķes piedalīšanās filmā "Izmisīgi meklējot Sūzenu" (1985).
Vācijas Federatīvā Republika ir valsts Centrāleiropā. To ziemeļos apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra, kā arī tā robežojas ar Dāniju; austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km² un to ietekmē mērenās joslas klimats. Vācija ar 82 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts, kā arī trešā lielākā valsts pasaulē pēc imigrantu skaita tajā. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas reģions bija zināms un dokumentēts kā Ģermānija, jo to apdzīvoja dažādas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā līdz 1806. gadam no vācu teritorijām tika izveidota centrālā Svētās Romas impērijas daļa. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas-Prūsijas kara laikā 1871. gadā. 1949. gadā pēc Otrā pasaules kara Vācija tika sadalīta divās atsevišķās valstīs - Austrumvācijā un Rietumvācijā - starp sabiedroto okupētajām teritorijām. 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas Kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro.
Ģibuļu pagasts ir Talsu novada teritoriāla vienība. Robežojas ziemeļos ar Valdgales pagastu, austrumos — ar Talsu pilsētu un Lībagu pagastu, dienvidos pa Abavu — ar Abavas pagastu, rietumos — ar Kuldīgas novada Rendas un Ventspils novada Usmas un Puzes pagastiem. Pagasts veidojies pēckara periodā no triju pirmskara pagastu — Pastendes, Stendes un Spāres pagastu daļām. Lai arī pagasta centrs atrodas bijušā Pastendes pagasta galvenajā apdzīvotajā vietā Pastendē, nosaukumu tas ieguvis no Stendes pagasta Ģibuļu pusmuižas, kas savukārt tagad saucas par Kraujām. Pagasta teritorijā atradās viens no Latvijas lielākajiem padomju laika lauksaimniecības uzņēmumiem — kolhozs «Draudzība», kas ar platību 14 752 ha bija lielākais kolhozs Latvijā.
Kalāns jeb Klusā okeāna jūrasūdrs, vai arī Pacifika jūrasūdrs (latīņu: Enhydra lutris) ir caunu dzimtas kalānu ģintij piederošs jūrā dzīvojošs plēsējs. Tā ir vienīgā suga kalānu ģintī. Sarunvalodā kalānu bieži sauc par jūrasūdru, bet nevajadzētu sajaukt ar Dienvidamerikā dzīvojošo jūrasūdru.
Kalāns apdzīvo teritorijas pie Klusā okeāna ziemeļu krastiem; gan Āzijas krastiem, gan Ziemeļamerikas. Lai arī kalāns ik pa laikam uzturas uz sauszemes, tomēr lielāko sava mūža daļu tas pavada okeānā. Pieaudzis kalāns parasti sver 14—45 kg. Kaut gan tas ir viens no mazākajiem jūras zīdītājiem, kalāns ir smagākais dzīvnieks caunu dzimtā, lai arī lielākais ir Brazīlijas dižūdrs. Atšķirībā no citiem jūras zīdītājiem, kas siltumu ķermenī saglabā ar zemādas tauku palīdzību, kalānam, tāpat kā citiem ūdriem, nav zemādas tauku. Siltumu tas saglabā, pateicoties savam siltajam un biezajam kažokam.
Kalāns ir klasisks piemērs ekosistēmas atkarībai pat no vienas sugas. Kalāni nodrošina brūnaļģu audžu veselību, jo ir gandrīz vienīgie plēsēji, kas barojas ar jūras ežiem. Jūras eži barojas ar zemākajām brūnaļģu daļām, atdalot jūraszāles no saknēm. Brūnaļģu audžu panīkums un izmiršana rada kaskādveidīgu ekokatastrofu jūrā. Tie Klusā okeāna piekrastes reģioni, kuros nedzīvo kalāni, pārvēršas par jūras ežu pārņemtiem, neauglīgiem tuksnešiem.
Toradži ir tauta Indonēzijai piederošajā Sulavesi salā. Pie tās pieder ap 650 000 cilvēku no kuriem 450 000 joprojām dzīvo toradžu tradicionālajā teritorijā Tanatoradžā. Lielākā daļa iedzīvotāju ir kristieši, bet pārējie ir musulmaņi vai pieder vietējai animistu reliģijai alukai (aluk — ‘ceļš’). Indonēzijas valdība oficiāli atzīst šo reliģiju ar nosaukumu «aluktodolo» (Aluk To Dolo — ‘senču ceļš’). Etnonīms «toradži» cēlies no kaimiņos dzīvojošo bugiešu valodas vārdiem to riaja, kas nozīmē «cilvēki no kalnienes». Nīderlandiešu koloniālā valdība oficiāli nosauca šo grupu par Toraja 1909. gadā. Toradži ir pazīstami ar saviem sarežģītajiem apbedīšanas rituāliem un klintīs izcirstajām kapenēm, kā arī ar savām tradiconālajām laivveida ēkām tonkonaniem un krāsainajiem kokgrebumiem. Toradžiem bēres ir nozīmīgs notikums, ar ko saistītie rituāli, kurus parasti apmeklē simtiem cilvēku, ilgst vairākas dienas.
Vanilla Ninja bija daudzās Eiropas valstīs atzinību guvusi trīs igauņu meiteņu rokgrupa, kas pastāvēja laika posmā no 2002. līdz 2007. gadam. Sevišķi populāra Vācijā un Austrijā. Grupas sastāvā ir Lenna Kūrmā, Pireta Jervisa un Katrina Siska. Laika posmā no 2002. līdz 2004. gadam grupā vēl bija Mārja Kivi, vēlāk viņu nomainīja Trīnu Kivilāna, kas grupā spēlēja līdz 2005. gada vidum. Grupa dibināta 2002. gadā kā četru meiteņu grupa. Un jau nākamajā gadā tika izdots debijas albums Vanilla Ninja igauņu un angļu valodā. Kopš grupas debijas singla Club Kung Fu izdošanas 2003. gadā meitenes iekarojušas mūzikas topus ar dziesmām Tough Enough, When the Indians Cry, Blue Tattoo un I Know. Visas četras dziesmas sekmīgi iekļuva Vācijas mūzikas topu pirmajā piecpadsmitniekā. Vanilla Ninja ir trīs reizes piedalījusies arī Eirovīzijas dziesmu konkursa nacionālajās atlasēs un 1 reizi konkursa lielajā finālā. 2005. gada konkursā, pārstāvot Šveici ar dziesmu Cool Vibes, tika ieņemta augstā 8. vieta. Apliecinot grupas zvaigznes statusu, tās vārdā nosaukta pat atsevišķa saldējuma marka un biezpiena sieriņš Igaunijā.
Kamerūna ir unitāra republika Centrālāfrikā. Tā ziemeļrietumos robežojas ar Nigēriju, ziemeļaustrumos ar Čadu, austrumos ar Centrālāfrikas Republiku, bet dienvidos ar Ekvatoriālo Gvineju, Gabonu, un Kongo Republiku. Rietumos Kamerūnu apskalo Gvinejas līcis.
Valsts nosaukums cēlies no vārda, ko 15. gadsimtā portugāļu jūras braucēji deva Uori upei - Rio dos Camarões jeb tulkojumā "garneļu upe".
Valsts teritorija ir bagāta ar mežiem. Iedzīvotāju vairākums mīt Kamerūnas dienviddaļā. Lielākās pilsētas ir Duala un Jaunde. Jau kopš neatkarības iegūšanas 1961. gadā Kamerūna ir centusies attīstīt rūpniecību un infrastruktūru. Valsti kopš 1982. gada vada prezidents Pols Bija, kuram ir ļoti plašas pilnvaras. Kamerūna tika izveidota no britu un franču kolonijām, mūsdienās starp šīm valsts daļām notiek šķelšanās - angliski runājošie iedzīvotāji arvien vairāk atsvešinās no valdības un viņus pārstāvošie politiķi vēlas panākt lielāku valsts decentralizāciju vai pat bijušās britu kolonijas neatkarību.
Magdalēna Neinere (vācu: Magdalena Neuner; dzimusi 1987. gada 9. februārī Garmišā-Partenkirhenē, Bavārijā, Vācijā) ir bijusī vācu biatloniste. Ar biatlonu nodarbojas kopš 1996. gada, nacionālajā izlasē ir kopš 2003. gada. Pasaules kausa posmos piedalās kopš 2005.—2006. gada sezonas. M. Neinere ir uzvarējusi 38 Pasaules kausa posmos, no kurām 26 uzvaras tikušas izcīnītas individuālajās distancēs, pirmo uzvaru izcīnīja 2007. gada janvārī. 2007.—2008. gada Pasaules kausa sezonā 21 gada vecumā M. Neinere kļuva par jaunāko Pasaules kausa kopvērtējuma uzvarētāju biatlona vēsturē. Vēlreiz M. Neinere šo titulu izcīnīja 2009.—2010. un 2011.—2012. gada sezonā. Vēl ir ieguvusi septiņus disciplīnu sezonas kopvērtējuma uzvarētājas titulus. Pasaules čempionātos viņa piedalās kopš 2007. gada. Tajos kopumā ir izcīnījusi 17 medaļas, tai skaitā 12 no tām ir zelta. Laika posmā no 2004. līdz 2006. gadam Pasaules čempionātā junioriem M. Neinere izcīnīja piecas zelta medaļas dažādās distancēs. 2011. gada 6. decembrī paziņoja par karjeras beigšanu pēc 2011.—2012. gada Pasaules kausa sezonas beigām.
Eiropas Savienības valodas ir valodas, kuras lieto Eiropas Savienības dalībvalstīs. Tās iekļauj 24 ES oficiālās valodas, kā arī daudzas citas. Eiropas Savienībā valodu politika ir dalībvalstu kompetencē un ES nav kopējas valodu politikas. Eiropas Savienības institūcijām ir tikai atbalstoša loma valodu jomā, kas pamatojas uz funkciju decentralizācijas principu. ES loma ir dalībvalstu sadarbības veicināšanā, kā arī veicināt Eiropeisku dimensiju dalībvalstu valodu politikā. ES mudina visus savus pilsoņus uz daudzvalodību, respektīvi, lai tie bez savas dzimtās valodas pārvaldītu vēl vismaz divas valodas. Kaut arī ES ir visai niecīgi panākumi šajā jomā, jo izglītības programmu saturs arī ir katras dalībvalsts kompetencē, tomēr vesela rinda ES finansētu programmu stimulē valodu apgūšanu un lingvistisko daudzveidību.
2008. gada Eiropas čempionāts futbolā jeb Euro 2008 notika Austrijā un Šveicē no 2008. gada 7. līdz 29. jūnijam. Tas bija pēc skaita 13. Eiropas čempionāts futbolā, ko rīko UEFA. Par Eiropas čempioniem pirmo reizi kopš 1964. gada kļuva Spānijas izlase, kas finālspēlē ar 1-0 pārspēja Vāciju. Turnīrā piedalījās 16 komandas. Austrija un Šveice kā rīkotājvalstis turnīram kvalificējās automātiski, pārējās 14 komandas tika noteiktas kvalifikācijas turnīrā, kas norisinājās no 2006. gada augusta līdz 2007. gada novembrim. Pirmoreiz finālturnīrā piedalījās Austrijas un Polijas izlases. Šī bija otrā reize, kad Eiropas čempionāta finālturnīrs notika divās valstīs, iepriekšējā reize bija 2000. gadā, kad čempionātu kopīgi rīkoja Beļģija un Nīderlande.
Lībiešu valoda (līvõ kēļ) ir gandrīz izzudusi urāliešu saimes Baltijas jūras somu grupas valoda, viena no divām valodām, kas autohtonas Latvijas teritorijai un vienīgā valoda līdzās latviešu valodai, kas Latvijas teritorijā netiek uzskatīta par svešvalodu no juridiska skata punkta. Filoģenētiski starp abām Latvijas valodām nav nekādas radniecības, taču tās ievērojami ietekmējušas viena otru, īpaši fonoloģijas ziņā, attīstot savdabīgas iezīmes, kas neraksturīgas to radu valodām, tā piemēram, latviešu valoda attīstījusi daudzas fonoloģiskas iezīmes, kas neraksturīgas baltu-slāvu valodām, lībiešu valodai, citu piemēru vidū raksturīga salīdzinoši ļoti sarežģīta uzsvērtās zilbes struktūra, tai pat laikā izteikta neuzsvērto patskaņu redukcija. Tai tuvu radniecīgā, taču izteikti konservatīvā somu valoda pieļauj daudz mazāku zilbes sarežģītību, tai pat laikā saglabājot neuzsvērtus patskaņus ļoti garos vārdos.
2010. gada Pasaules čempionāts hokejā norisinājās Vācijā no 7. līdz 23. maijam. Šis bija 74. Pasaules čempionāts. Turnīra spēles notika Lanxess Arena Ķelnē un SAP Arena Manheimā, bet turnīra atklāšanas spēle tika aizvadīta Veltins-Arena Gelzenkirhenē. Vācija čempionātu rīkoja jau astoto reizi.
Čempionātā uzvarēja Čehijas hokeja izlase, kura ar rezultātu 2:1 finālā pieveica Krievijas valstsvienību Savukārt bronzas medaļas izcīnīja Zviedrijas hokejisti, kuri ar rezultātu 3:1 pārspēja Vācijas izlasi. Šis čempionāts iegāja vēsturē kā skatītākais hokeja čempionāts, vidēji visā pasaulē to skatījās vairāk nekā 650 miljoni cilvēku. Tas tika translēts vairāk nekā 100 valstīs.
Vācijas izlasei šis bija veiksmīgs čempionāts, tā pirmo reizi pēc jaunā 16 komandu modeļa ieviešanas iekļuva pusfinālā. Arī pirmo reizi kā turnīra vērtīgākais spēlētājs tika atzīts tieši Vācijas hokejists — vārtsargs Deniss Endrass. Šis bija arī otrs apmeklētākais čempionāts vēsturē: turnīru apmeklēja kopā 548 788 cilvēki (visapmeklētākais bija 2004. gada čempionāts Čehijā - 552 097 cilvēki). Čempionāta atklāšanas spēlē tika uzstādīts jauns rekords hokeja spēles apmeklētības ziņā: tagad tas ir 77 803 cilvēki.
10. Saeimas vēlēšanas Latvijā notika 2010. gada 2. oktobrī. Tās norisinājās piecos vēlēšanu apgabalos — Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Zemgalē un Kurzemē. Saeimas vēlēšanās piedalījās 13 partiju un partiju apvienību kandidātu saraksti, kas sastāvēja no 1239 deputātu kandidātiem. Saeimā tika ievēlēti 100 deputāti.
Saeimā tika ievēlēti pieci saraksti. Visvairāk mandātu ieguva apvienība "Vienotība", kuru pirms vēlēšanām izveidoja partijas "Jaunais laiks", "Pilsoniskā savienība" un "Sabiedrība citai politikai". Apvienību Saeimā pārstāv 33 deputāti. Pirms vēlēšanām tika prognozēts, ka uzvaru vēlēšanās izcīnīs apvienība "Saskaņas centrs". Valdošā koalīcija (JL, PS, "Zaļo un Zemnieku savienība" un "Nacionālā apvienība"), kurai 9. Saeimā bija 45 mandāti no 100, vēlēšanās atguva vairākumu, trim apvienībām kopā iegūstot 63 mandātus.
Pēc vēlēšanām jaunās valdības veidošanas procesā no koalīcijas tika izslēgta "Nacionālā apvienība". Jauno Ministru kabinetu izveidoja "Vienotība" un ZZS. Par Saeimas priekšsēdētāju ievēlēja "Vienotības" pārstāvi Solvitu Āboltiņu.
2009. gada laikapstākļi Latvijā temperatūras ziņā bija tuvu normai — gada vidējā gaisa temperatūra bija +6,5 grādi (0,7 grādus virs normas), bet gada nokrišņu daudzumu bija 753 mm jeb 114% no ilggadējās normas. 2009. gadā viszemākā diennakts vidējā gaisa temperatūra kopumā Latvijā bija 18. decembrī, kad gaisa temperatūra bija −14,4 grādi. Vasaras un arī visa gada viskarstākā diennakts bija 30. jūnijs ar vidējo gaisa temperatūru Latvijā kopumā +21,3 grādi (Liepājā šai dienā diennakts vidējā gaisa temperatūra sasniedza +23,7 grādi), bet maksimālā gaisa temperatūra visaugstāk pakāpās 19. jūlijā Jelgavā: +30,7 grādi. 2009. gada vasaras temperatūra kopumā atbilda normai.
Bermontiāde jeb Bermonta afēra (vācu: Bermondt-Affäre; angļu: Russo-German intrigue) bija daļa no Latvijas Brīvības cīņām un Krievijas pilsoņu kara, kurā Latvijas armija kopā ar tās sabiedrotajiem no 1919. gada 8. oktobra līdz 1919. gada 3. decembrim sakāva Rietumkrievijas Brīvprātīgo armiju. Savukārt Lietuvas armija līdz 15. decembrim uzvarēja tās Rietumkrievijas armijas daļas, kas bija pāri robežai atkāpušās uz Lietuvu. Vienlaicīgi smagus zaudējumus 1919. gada oktobrī—decembrī cieta arī citas Baltās kustības armijas — Judeņiča Ziemeļrietumu armija kaujās pie Petrogradas un Deņikina Dienvidkrievijas armija Orlas—Kromu kaujās pret Sarkano armiju, kuras trieciengrupās bija Latviešu strēlnieku divīzijas pulki. Krievu vēsturnieki uzskata Rietumkrievijas brīvprātīgo armijas (ЗДА) neveiksmīgo uzbrukumu "latviešu separātistiem" pie Rīgas kā vienu no galvenajiem cēloņiem Baltās kustības sakāvei cīņā par Petrogradu 1919. gada rudenī.
2010. gada laikapstākļi Latvijā temperatūras ziņā bija tuvu normai — gada vidējā gaisa temperatūra bija +5,6 grādi (0,2 grādus zem normas). Ar gada nokrišņu daudzumu 856 mm (30% virs normas) 2010. gads bija otrais nokrišņiem bagātākais pēdējos 87 gados.
Visi aizvadītās ziemas mēneši bija aukstāki par normu, bet sezona kopumā ar vidējo gaisa temperatūru −6,7 °C (2,7 grādus zemāk par normu) bija pēdējos 87 gados 17. aukstākā. Nokrišņu daudzums bija 110% no ziemas ilggadīgās vidējās normas. Pavasarī, tāpat kā iepriekšējā gadā, gan sezona kopumā, gan atsevišķi tās mēneši bija siltāki par normu, arī iepriekšējā pavasara vidējā gaisa temperatūra bija tuva — 2009. gadā +6,0 °C, bet 2010. gadā +5,8 °C (1 grādu virs normas). Atšķirīgi divi pēdējie pavasari ir bijuši nokrišņu jomā. 2009. gadā sauss laiks bija aprīlī un maijā, un kopējais sezonas nokrišņu daudzums bija tikai 66% no normas. Turpretī 2010. gada pavasara nokrišņu daudzums kopumā Latvijā bija 119% no normas.
Vasara bija vissiltākā Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Tās vidējā gaisa temperatūra bija +18,4 °C (+18,8 °C Rīgas lidostas meteoroloģiskajā novērojumu stacijā), pārsniedzot ilggadīgo normu par 2,6 grādiem. 2010. gada vasarai bija raksturīga siltuma stabilitāte. Sākot no 24. jūnija, diennakts vidējā gaisa temperatūra vairāk kā divus mēnešus nepārtraukti turējās virs normas. Rudenī vidējā gaisa temperatūra (6,2 °C) kopumā Latvijā bija tuva normai, bet nokrišņu daudzums bija 120% no normas, kas to ierindoja mitrāko rudeņu datu rindas otrā desmita beigās, tūlīt aiz iepriekšējā, 2009. gada, rudens.
Lauva (Panthera leo) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas pieder panteru ģintij (Panthera). Tā ir arī viena no lielo kaķu sugām. Latīņu valodā vārds leo nozīmē ‘lauva’. Kārlis Linnejs bija pirmais, kas aprakstīja lauvu, dodot tai nosaukumu Felis leo.
Savvaļā lauvas dzīvo uz dienvidiem no Sahāras tuksneša Āfrikas vidienē un dienvidos, kā arī kritiski mazā skaitā Indijas ziemeļrietumos. Tie sastopami dažādos biotopos; mežainās, krūmainās, kalnainās un pustuksnešainās teritorijās, izņēmums ir smilšu tuksneši un lietus meži. Lauvas ir novēroti arī kalnos vairāk nekā 4000 m augstumā virs jūras līmeņa. Kādreiz lauvas dzīvoja arī Ziemeļāfrikā, Tuvajos Austrumos un Dienvidrietumāzijā. Līdz vēlajam pleistocēnam pirms aptuveni 10 000 gadiem lauvas bija plaši izplatīti vietās, kur dzīvoja lielie zīdītāji un cilvēki. Tajā laikā lauvas dzīvoja gandrīz visā Āfrikā, lielā daļā Eirāzijas, sākot ar Rietumeiropu un beidzot ar Indiju, kā arī Amerikā no Jukonas līdz Peru.
Seno Eiropas alu lauvu kauli ir atrasti vairākās vietās Eiropā: Anglijā, Vācijā, Francijā un Spānijā. Šie lauvas izskata ziņā daudz neatšķiras no mūsdienu lauvām. Grieķijā lauvas tika iznīdēti tikai 2. gadsimtā p.m.ē.; tie ir dzīvojuši arī Palestīnā un 130 reizes ir pieminēti Bībelē. Lauva ir populārs motīvs heraldikā, kas izmantots pat tādos reģionos, kuros šie dzīvnieki nekad nav bijuši sastopami.
"Cīņas klubs" (angļu: Fight Club) ir 1999. gadā izdota ASV filma, kura ir veidota pēc Čaka Palahņuka 1996. gada romāna "Cīņas klubs" motīviem. Filmas režisors ir Deivids Finčers, galvenās lomas atveido Edvards Nortons (attēlā), Breds Pits un Helēna Bonema Kārtere. Nortons tēlo vārdā nenosaukto galveno varoni, kurš ir neapmierināts ar savu "baltās apkaklītes" darbu amerikāņu sabiedrībā. Kopā ar ziepju vārītāju Taileru Dērdenu, kuru tēlo Pits, viņš izveido cīņas klubu un tiek iejaukts attiecībās starp viņu un izlaidīgu sievieti, Marlu Singeri, kuru tēlo Bonema Kārtere.
20th Century Fox producente Lora Ziskina ieguva tiesības ekranizēt Palahņuka romānu un filmas pielāgošanai nolīga Džimu Ūlsu. Finčers bija viens no četriem režisora kandidātiem, viņu izvēlējās tieši entuziasma dēļ. Finčers attīstīja scenāriju kopā ar Ūlsu, palīdzēja arī citi. Režisors salīdzināja filmu ar 1955. gadā izdoto "Dumpinieks bez iemesla" un 1967. gadā izdoto "Absolvents". Finčers bija iecerējis, ka "Cīņas kluba" vardarbība ir kā metafora konfliktam starp jauno paaudzi un reklāmas industrijas vērtību sistēmu. Lai liktu skatītājiem justies neērti un neļautu nojaust negaidīto nobeigumu, filmā viņš iekļāva homoerotiskās ainas no Palahņuka romāna.
Studijas pārstāvjiem filma nepatika, un viņi pārstrukturēja Finčera piedāvāto reklāmas kampaņu, tā mēģinot samazināt plānotos izdevumus. "Cīņas klubs" kinoteātros nenopelnīja tik naudas, cik bija cerēts; kritiķi filmu vērtēja ļoti dažādi. Tā tiek saukta par vienu no pretrunīgākajām un aprunātākajām 1999. gada filmām. Tiesa gan, filmas DVD versija bija komerciāli veiksmīga un padarīja "Cīņas klubu" par kulta filmu. Kritiķu vērtējumi kopš tā laika ir kļuvuši pozitīvāki.
Tīģeris (Panthera tigris) ir lielākais kaķu dzimtas (Felidae) pārstāvis. Lielākās tīģera pasugas var salīdzināt ar aizvēsturiskajiem, izmirušajiem lielajiem kaķiem, to ķermeņa garums sasniedz 3,3 metrus, masa — 300 kilogramus, ilkņi var būt 10 centimetrus gari. Tīģerim ir deviņas pasugas, no kurām trīs ir izmirušas. Atlikušo sešu pasugu izdzīvošana ir apdraudēta. Tos apdraud pieejamās dzīves vietas samazināšanās, izplatības fragmentācija un medības. Visbiežāk sastopamā tīģera pasuga ir Bengālijas tīģeris (Panthera tigris tigris), bet vislielākā ir Amūras tīģeris (Panthera tigris altaica). Vēsturiski tīģeris apdzīvoja gandrīz visu Āziju. Tā apdzīvotās teritorijas sākās ar Mezopotāmiju un Kaukāzu un pletās austrumu virzienā, aptverot Sibīriju un Austrumāziju līdz Beringa jūrai un Indonēzijai. Tīģeris bija sastopams pat Kalimantānas un Palavanas salās. Mūsdienās tā izplatība ir dramatiski samazinājusies. 19. gadsimtā tīģeris tika pilnībā iznīcināts Āzijas rietumu daļā un ir fragmentāri sastopams tikai Dienvidāzijā un Austrumāzijā.
Jans Džeimss Torps (Ian James Thorpe; dzimis 1982. gada 13. oktobrī) ir profesionāls austrāliešu peldētājs, specializējies brīvā stila peldējumā, taču uzrādījis labus rezultātus arī peldējumā uz muguras un kompleksajā peldējumā. Torps ir izcīnījis piecas zelta medaļas Olimpiskajās spēlēs, kas ir labākais sasniegums starp visiem austrāliešiem. 2000. gada Sidnejas Olimpiskajās spēlēs Torps bija medaļām bagātākais Olimpisko spēļu dalībnieks (kā galveno kritēriju ņemot vērā izcīnīto zelta medaļu skaitu, nevis medaļu kopskaitu). 2001. gada Pasaules čempionātā viņš kļuva par pirmo sportistu, kas vienā čempionātā izcīnījis sešas zelta medaļas. Kopumā viņš Pasaules čempionātos ir izcīnījis 11 zelta medaļas, kas ir otrs visu laiku labākais rādītājs starp visiem peldētājiem. Jans Torps ir pirmais peldētājs, kas ticis atzīts par gada labāko peldētāju pasaulē četras reizes. Jans Torps ir uzstādījis 13 pasaules rekordus garajā baseinā. Sportiskie sasniegumi ir padarījuši viņu par vienu no Austrālijas slavenākajiem sportistiem. Austrālijas pieaugušo izlasi Torps sāka pārstāvēt 14 gadu vecumā, tā kļūstot par jaunāko peldētāju starp vīriešiem, kas pārstāvējis valsti. Ar uzvaru 1998. gada Pasaules čempionātā 15 gadu vecumā 400 m brīvajā stilā viņš kļuva par visu laiku jaunāko pasaules čempionu. Pēc šīs uzvaras Torps dominēja šajā disciplīnā, uzvarot katrās Olimpiskajās spēlēs, Pasaules čempionātā, Nāciju Sadraudzības spēlēs un Pan Pacific čempionātā līdz pat karjeras pārtraukšanai pēc 2004. gada Atēnu Vasaras Olimpiskajām spēlēm. Viņš paziņoja par karjeras beigām 2006. gada novembrī. Savukārt 2011. gada februārī austrālietis paziņoja par karjeras atsākšanu un vēlmi startēt 2012. gada Londonas Olimpiskajās spēlēs.
Karalienes Modas Zeme (norvēģu: Dronning Maud Land) ir Norvēģijas aizjūras teritorija Antarktikā, ko ierobežo 20° rietumu un 44°38' austrumu garumi. Aizņem aptuveni 1/6 daļu Antarktīdas kontinenta abpus Griničas meridiānam un ir viena no divām Norvēģijas pretenzijām Antarktikā — otra ir Pētera I sala Belinshauzena jūrā. Teritorijas ziemeļu un dienvidu robežas nav definētas un tā robežojas austrumos ar Austrālijas Antarktisko Teritoriju un rietumos ar Britu Antarktisko Teritoriju. Nosaukta par godu Norvēģijas karaļa Hokona VII konsortei Modai. Karalienes Modas Zemes lielāko daļu aizņem vairākus kilometrus biezs ledus vairogs un tikai netālu no piekrastes stiepjas līdz 3425 m augstas nelielas kalnu grēdas, kuru tuvumā vai uz piekrastes šelfa ledājiem izvietojušās lielākā daļa no teritorijā strādājošajām 10 valstu polārstacijām, no kurām divas pieder Norvēģijai.
Imperatorpingvīns (Aptenodytes forsteri) ir liela auguma pingvīnu dzimtas (Spheniscidae) jūrasputns, kas pieder karalisko pingvīnu ģintij (Aptenodytes). Tas ir vislielākais un smagākais pingvīns visā pingvīnu dzimtā.
Imperatorpingvīni mājo tikai Antarktīdā un tie ir sastopami gandrīz tikai starp 66° un 77° dienvidu paralēli. Imperatorpingvīns ligzdo galvenokārt uz stabila pakledus kā pie paša krasta, tā arī līdz pat 18 km tālu no krasta. Jaunās paaudzes audzināšanai pingvīni izvēlas ar ledus klintīm un aisbergiem no valdošajiem vējiem piesegtas vietas. Kopējā imperatorpingvīnu populācija ir 400 000—450 000 pingvīnu, kas sadalās apmēram 40 mazākās, neatkarīgās kolonijās. Apmēram 80 000 pāru perē Rosa jūras sektorā. Lielākās kolonijas atrodas Vašingtona ragā, kur perē apmēram 20 000—25 000 pāru, Koulmena salā Viktorijas zemē (22 000 pāru), Kotsu Zemē (14 300—31 400 pāru) un Karalienes Modas Zemē (16 000 pāru).
Dažreiz imperatorpingvīni tiek jaukti ar tiem līdzīgajiem karaliskajiem pingvīniem vai nosaukuma dēļ ar karaliskajiem cekulpingvīniem.
2011. gada laikapstākļi Latvijā temperatūras ziņā bija tuvu normai — gada vidējā gaisa temperatūra bija +7,3 °C (+7,27 °C), kas ir 1,5 grādu virs normas, tādējādi ierindojoties siltāko gadu 7. vietā. Vislielākā temperatūras novirze no normas bija decembrī — aptuveni +4,5 °C. Aukstāks par normu bija tikai februāris, tā vidējā gaisa temperatūra valstī kopumā bija −8,9 °C jeb 4,1 grādu zem klimatiskās normas. Pārējo mēnešu vidējās gaisa temperatūras novirze no ilggadējiem vidējiem rādītājiem bija no +0,5 grādiem maijā līdz +3,1 grādam jūlijā. Nokrišņu daudzums 2011. gadā bija tuvs normai — 690 mm (104%). Vairāk nokrišņu nekā ierasts bija janvārī, februārī, maijā, jūlijā, augustā un decembrī, savukārt pārējos mēnešos nokrišņu daudzums bija mazāks par normu. Visvairāk nokrišņu attiecībā pret normu bijis decembrī — vismaz 170%, savukārt martā un novembrī nokrišņu daudzums bija tikai puse no normas.
Martins Dukurs (dzimis 1984. gada 31. martā Rīgā) ir latviešu skeletonists. Divkārtējs olimpisko spēļu sudraba medaļas ieguvējs, astoņkārtējs Pasaules kausa izcīņas uzvarētājs, kā arī pieckārtējs pasaules (2011, 2012, 2015, 2016, 2017) un astoņkārtējs Eiropas čempions. Par sasniegumiem olimpiskajās spēlēs piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis.
Ar skeletonu nodarbojas kopš 1998. gada, Latvijas Olimpiskās vienības sastāvā — no 2004. gada. Startējis trijās ziemas olimpiskajās spēlēs (2006, 2010, 2014), 2006. gadā Turīnā izcīnīja 7. vietu, 2010. gadā Vankūverā un 2014. gadā Sočos izcīnīja sudraba medaļu. Viņš ir veiksmīgākais Latvijas sportists ziemas olimpiskajās spēlēs.
2009.—2010. gada Pasaules kausa izcīņā pirmo reizi kļuva par uzvarētāju kopvērtējumā. Martins Dukurs kļuva par pirmo neatkarīgās Latvijas sportistu, kas uzvarējis Pasaules kausa kopvērtējumā kādā no ziemas sporta veidiem. Šo panākumu viņš atkārtoja 2010.—2011. gada sezonā, kad pirmo reizi kļuva arī par Pasaules čempionu, un nākamajās četrās sezonās. Astoņas uzvaras Pasaules kausa kopvērtējumā ir sacensību rekords.
Viņa brālis Tomass arī ir skeletonists, bet abu treneris ir viņu tēvs Dainis. Absolvējis Latvijas Universitāti.
Topkapi pils (turku: Topkapı Sarayı, طوپقپو سرايى — ‘Lielgabalu vārtu pils’ — pils tā nosaukta 19. gadsimtā pēc tolaik tai blakus bijušajiem lielgabalu vārtiem) atrodas Stambulas Sirkedži kvartālā un no 1465. līdz 1853. gadam bija Osmaņu impērijas sultānu rezidence. Pili 1459. gadā pavēlēja uzcelt sultāns Mehmeds II Iekarotājs un tās celtniecību pabeidza 1465. gadā. Pils atrodas uz zemesraga, kas atdala Zelta raga līci no Marmora jūras un no paugura, uz kura pils uzcelta, paveras brīnišķīgs skats uz Bosfora jūras šaurumu. Pils sastāv no vairākām mazākām ēkām, kas sagrupētas atsevišķos pagalmos. Pils ir bagāta ar osmaņu arhitektūras stilu paraugiem un tajā glabājas apjomīgas porcelāna, mantiju, ieroču, vairogu, bruņutehnikas, osmaņu miniatūru, islāma kaligrāfijas manuskriptu, sienu rotājumu un sultāna vērtslietu un juvelierizstrādājumu kolekcijas.
Zigfrīds Anna Meierovics (1887—1925) bija Latvijas sabiedriskais un politiskais darbinieks. Viņš bija pirmais Latvijas ārlietu ministrs un otrais Latvijas Republikas Ministru prezidents. Ārlietu ministra amatā Meierovics bija no Latvijas Pagaidu valdības izveides 1918. gada 19. novembrī līdz savai nāvei 1925. gada 22. augustā, ar 11 mēnešu pārtraukumu 1924. gadā.
Z. A. Meierovics bija viens no Latviešu zemnieku savienības dibinātājiem. Kā šīs partijas pārstāvis ievēlēts Satversmes sapulcē un 1. Saeimā. Būdams ārlietu ministrs, Meierovics veicināja Latvijas Republikas de facto un de iure atzīšanu, kā arī uzņemšanu Tautu Savienībā. Meierovicam esot Ministru prezidenta amatā, tika ieviests Latvijas lats, panākta vienošanās ar Padomju Krieviju par pilsonības optācijas kārtību, ieviesta latīņu druka un pieņemti vairāku valsts iestāžu statūti.
Meierovics gāja bojā autoavārijā 1925. gada 22. augustā Sēmes pagastā, apmeklējot savus bērnus. Apbedīts 27. augustā Rīgas Meža kapos.
Svalbāra (norvēģu: Svalbard) ir Norvēģijas teritorija Arktikā ar speciālu starptautisku statusu. Arhipelāgs atrodas uz ziemeļiem no kontinentālās Eiropas starp 10° un 35° austrumu garumu un 74° un 81° ziemeļu platumu, aptuveni 600 km uz ziemeļiem no Nordkina zemesraga, apmēram pa vidu starp Norvēģiju un Ziemeļpolu. Arhipelāgu veido deviņas galvenās salas, lielāko daļu no tā aizņem Špicbergenas sala, uz kuras atrodas visas arhipelāga apdzīvotās vietas, ja neskaita meteoroloģiskās stacijas Hūpenes un Lāču salā. Svalbāras speciālo starptautisko statusu nosaka 1920. gada Svalbāras līgums un 1925. gada Svalbāras akts. Svalbāras administratīvais centrs, lielākā apdzīvotā vieta un vienīgā pilsēta ir Longjērbīene. Citas apdzīvotas vietas ir ogļraču pilsētiņas Barencburga un Sveagruva, kā arī Arktikas izpētes ciemats Nīolesunna, kas savukārt ir vistālāk ziemeļos esošā civilā pastāvīgi apdzīvotā vieta. Arhipelāgā valda arktiskais klimats, apmēram 60% teritorijas klāj ledāji. Svalbāras fauna izmanto priekšrocības, ko dod garais polārās dienas periods, lai kompensētu ilgo polāro nakti. Arhipelāgs ir ligzdošanas vieta daudziem jūras putniem, šeit mitinās arī leduslāči, ziemeļbrieži, polārlapsas un dažādi jūras zīdītāji.
Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku. Karadarbība sākās drīz pēc Latvijas valsts pasludināšanas 1918. gada 18. novembrī un beidzās līdz ar Latvijas—Krievijas miera līguma noslēgšanu 1920. gada 11. augustā. Latvija, ko pakāpeniski atzina Igaunija, Polijas Otrā republika un Rietumu Antantes sabiedrotie (sākotnēji tikai de facto), brīvības cīņu laikā ar dažādu sabiedroto palīdzību sakāva gan Padomju Latvijas armiju, gan vācu Dzelzsdivīziju un Rietumkrievijas Brīvprātīgo armiju. Vietējie vācbaltieši, kas bija apvienojušies Baltijas landesvērā, dažādos kara posmos gan atbalstīja Tautas padomes izveidoto Pagaidu valdību, gan karoja pret to, kad atbalstīja Niedras valdību. Latvijas brīvības cīņu iznākumu ietekmēja arī Krievijas pilsoņu kara, Igaunijas brīvības cīņu un Poļu—padomju kara gaita. Brīvības cīņu veterānu apbalvošanai 1920. gadā izveidoja Lāčplēša Kara ordeni.
Skatīt arī
labot šo sadaļu- Veidne:Vērtīgais raksts/Vecais saturs — agrāk lietoto veidņu uzskaitījums