Somugri

Somugri ir tautu grupa, kas dzīvo Ziemeļeiropā, Austrumeiropā, Ziemeļāzijā un Vidusdonavas zemienē. Somugri galvenokārt runā somugru valodās, bet daļa ir asimilējušies un ikdienā runā citā valodā. Lielākās somugru tautas ir ungāri (13—14 miljoni), somi (6—7 miljoni), igauņi (1,1 miljons) un mordvieši (0,7 miljoni), no mazākajām var izdalīt lībiešus (gandrīz izzuduši), mansus, hantus, udmurtus un citus, kopumā somugru skaits ir aptuveni 24 miljoni.

Somugru valodu izplatība, kas sakrīt ar somugru apdzīvoto teritoriju

Senākās liecības par urāliešu tautām ir datējamas ar aptuveni 6000–8000 gadiem. Šīs tautas dzīvoja ap Urālu kalniem, kur viņu priekšteči veidoja kopīgu valodu un kultūru. Somugri sāka izplatīties uz rietumiem un ziemeļiem, kur šodien atrodas Somija, Baltijas valstis un Krievijas daļas. Laika gaitā somugru tautas attīstījās atsevišķās grupās, kas radīja šodien zināmās tautas. Kristietības izplatība 11.–13. gadsimtā radīja lielu ietekmi uz somugru tautām, īpaši somiem un igauņiem, kas nonāca Zviedrijas un Livonijas (vācu ordeņa) ietekmē. Somija un Igaunija kļuva par neatkarīgām valstīm 20. gadsimta sākumā, bet citu somugru tautu (piemēram, līvu un vepsu) kultūras ir pakļautas asimilācijai.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Somugri.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)