Liliju dzimta
Liliju dzimta (latīņu: Liliaceae) ietilpst viendīgļlapju klasē. Daudzgadīgi lakstaugi ar sakneni, bumbuļsīpolu vai sīpolu. Lapas veselas, biežāk šauras, ar paralēlu vai lokveida dzīslojumu, sakārtotas rozetē vai visgarām uz stumbra. Ziedi ļoti lieli līdz sīki. Auglis - pogaļa, retāk oga.
Liliju dzimta | |
---|---|
Klasifikācija | |
Valsts | Augi (Plantae) |
Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
Klase | Viendīgļlapji (Liliopsida) |
Rinda | Liliju rinda (Liliales) |
Dzimta | Liliju dzimta (Liliaceae) |
Liliju dzimta Vikikrātuvē |
Izplatīti visā pasaulē. Latvijā ir sastopamas vairākas liliju dzimtas sugas, tostarp, apdraudētā iesārtā zeltstarīte (Gagea erubescens), vairvasiņu lilija (Lilium bulbiferum), meža tulpe (Tulipa sylvestris) un citas.[1]
Taksonomija
labot šo sadaļuLiliju dzimtas taksonomijai ir ļoti sarežģīta vēsture. Pirmo reizi dzimta tika aprakstīta 18. gadsimtā, un laika gaitā tai tika pievienotas daudzas citas ģintis, līdz tā kļuva par vienu no lielākajām un daudzveidīgākajām viendīgļlapju dzimtām.
Taču mūsdienu taksonomiskās sistēmas, piemēram, APG, kas balstās uz filoģenētiskiem un molekulārās bioloģijas principiem, ir pārvietojušas daudzas ģintis uz citām dzimtām, kā rezultātā pašlaik tiek atzīta salīdzinoši maza liliju dzimta. Tomēr literatūrā var parādīties daudz liliju dzimtas variācijas, tādēļ bieži tiek lietoti latīņu termini sensu lato ("plašā izpratnē") un sensu stricto ("šaurā izpratnē"), lai apzīmētu dzimtu, kura ir aplūkota plašā izpratnē (piemēram, kronkvista sistēmā) vai šaurā (piemēram, APG).
Klasifikācija
labot šo sadaļuSensu stricto Liliju dzimtā, atkarībā no klasifikācijas sistēmas,[2][3][4] ir aptuveni piecpadsmit līdz sešpadsmit ģintis, atkarībā no tā, vai tulpju ģints ietver Amana ģints sugas, un zeltstarīšu ģints — Lloydia sugas.
Saskaņā ar APG sistēmu, liliju dzimtā ir klasificētas šādas ģintis:[5]
Liliju apakšdzimta (Lilioideae) Eaton
- Cilts Medeoleae
- Liliju cilts (Lilieae)
- Fritilārijas (Fritillaria) Tourn. ex L.
- Lilijas (Lilium) Tourn. ex L.
- Tulpes (Tulipa) L. (iekļauj Amana Honda)
- Zeltstarītes (Gagea) Salisb. (iekļauj Lloydia Salisb. ex Rchb.)
- Cardiocrinum (Endl.) Lindl.
- Erythronium L.
- Nomocharis Franch.
- Notholirion Wall. ex Boiss.
Apakšdzimta Calochortoideae Dumort.
- Calochortus Pursh
- Tricyrtis Wall.
Apakšdzimta Streptopoideae
- Prosartes D.Don
- Scoliopus Torr.
- Streptopus Michx.
Sensu lato liliju dzimtā (pēc agavju, asparāgu, sīpolu un smilakšu dzimtu nodalīšanas) ir ~170 ģintis, ~2500 sugas.[nepieciešama atsauce]
Galerija
labot šo sadaļu-
Cardiocrinum giganteum
-
Erythronium oregonum
-
Lilium davidii
-
Tulipa sylvestris
-
Tricyrtis formosana
-
Scoliopus bigelovii
-
Streptopus amplexifolius
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Liliju dzimta - Liliaceae - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2023-07-23.
- ↑ «Angiosperm families - Liliaceae Juss.». www.delta-intkey.com. Skatīts: 2023-07-23.
- ↑ «ITIS - Report: Liliaceae». www.itis.gov. Skatīts: 2023-07-23.
- ↑ «Genera in GRIN for family». web.archive.org. 2015-09-24. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-09-24. Skatīts: 2023-07-23.
- ↑ «Liliales». www.mobot.org. Skatīts: 2023-07-23.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Liliju dzimta |