Imants Daudišs
Imants Daudišs (1945. gada 15. augusts — 2002. gada 14. aprīlis) bija latviešu diplomāts un politiķis, LR Augstākās Padomes, 5. un 6. Saeimas deputāts. Partijas "Latvijas Ceļš" biedrs. Bijis Latvijas vēstnieks Krievijā (1997—2001) un Lielbritānijā (2001—2002).
| Imants Daudišs | |
|---|---|
 | |
| 5. un 6. Saeimas deputāts | |
|
Amatā 1993. gads — 1998. gads | |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1945. gada 15. augustā Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad  Latvija) |
| Miršanas dati |
2002. gada 14. aprīlī (56 gadu vecumā) Rīga, Latvija |
| Politiskā partija | Latvijas Ceļš |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Helēna Daudiša |
| Profesija | inženieris-tehnologs |
| Augstskola | Ivanovas Ķīmijas tehnoloģijas institūts |
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis 1945. gada 15. augustā Rīgā, viņa tēvs bija matemātikas un fizikas skolotājs, bet māte — mājsaimniece, ģimenē bija vēl divas meitas. 1950. gadā Daudišu ģimene pārcēlās uz Valmieru.[1] Mācījās Valmieras pamatskolā, Viestura vidusskolā un 1. vidusskolā, kuru pabeidza 1963. gadā. Tajā pašā gadā iestājās Ivanovas Ķīmijas tehnoloģijas institūtā, studijas beidza 1968. gadā ar inženiera tehnologa diplomu.[1] Strādāja Rīgas Ķīmijas kombinātā par meistaru, vēlāk par kontrolmērinstrumentu laboratorijas vadītāju. Darbojās komjaunatnes un kompartijas iestādēs (1970—1980). No 1980. gada bija Valsts izdevniecību, poligrāfijas un grāmatu tirdzniecības lietu komitejas priekšsēdētāja pirmais vietnieks.[1]
1989. gadā ievēlēts par Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija sekretāru.[1] Šajā laikā piedalījās Latvijas Tautas frontes akcijās, kā arī sadarbībā ar LTF vēlēšanu centru — 1990. gada AP vēlēšanu organizēšanā. Kā LTF kandidāts ievēlēts un darbojies Latvijas Republikas Augstākajā Padomē (1990—1993), AP pirmajā sēdē 3. maijā ievēlēts par AP sekretāru.[1] Papildinājās ASV Kongresa rīkotajos kursos likumdošanas tehnoloģijā (1992), ASV Federālā izmeklēšanas biroja kursos "Krīzes situāciju vadība" (1992), parlamenta darbības pamatjautājumu kursos Otavā (1993).[1]
Piedalījās savienības "Latvijas Ceļš" veidošanā, bija tās valdes loceklis un ārlietu sekretārs. No LC vēlēšanu saraksta 1993. gadā ievēlēts par 5. Saeimas deputātu un tās sekretāru. 1995. gadā ievēlēts 6. Saeimā par deputātu un sekretāru. Darbojies Saeimas Ārlietu un Pieprasījumu komisijā.[1] 1997. gadā Daudišu iecēla par Latvijas ārkārtas un pilnvaroto vēstnieku Krievijā.[1][2] Amatā bijis līdz 2001. gadam, kad vēstnieku rotācijas dēļ kļuva par Latvijas vēstnieku Lielbritānijā.[3] 2002. gada 12. aprīlī saņēmis akreditācijas vēstuli no Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vēstnieka amatam Īrijā.[2]
Imants Daudišs pēkšņi miris 2002. gada 14. aprīlī Rīgā no infarkta.[2][4] 19. aprīlī Rīgas Sv. Jēkaba katedrālē norisinājās bēru ceremonija. Valsts prezidente V. Vīķe-Freiberga raksturoja I. Daudišu kā cilvēku, kas "kalpoja Latvijai pēc savas labākās sirdsapziņas. Viņa pietrūks Latvijas diplomātiskajam dienestam [..], viņa sirds degsmes pietrūks Latvijai." Ministru prezidents Andris Bērziņš izteicās: "Viņš bija valstsvīrs, kuram bija tas gods balsot par neatkarības deklarāciju un vēlāk kā parlamenta sekretāram to pasludināt. Daudišam bija svešas daudzu politiķu alkas pēc ātri gaistošas slavas un ievērības, tā vietā diplomāts vienkārši strādāja, lai īstenotu dzīvē neatkarības deklarācijas principus."[4]
I. Daudiša piemiņai veltīto dievkalpojumu vadīja Rīgas arhibīskaps Jānis Pujats. Ceremoniju apmeklēja arī vairāki Latvijas vēstnieki ārvalstīs, ārvalstu vēstnieki Latvijā, Saeimas deputāti, ministri, Valsts institūciju darbinieki un uzņēmēji. Pēc dievkalpojuma bēru procesija, pa ceļam apstājoties pie Ārlietu ministrijas ēkas, devās uz Otrajiem Meža kapiem.[4]
Privātā dzīve
labot šo sadaļuI. Daudišs bija precējies ar ekonomisti Helēnu. Laulībā dzimusi meita Enrika, kas ir kļuva par banku un finanšu speciālisti, kā arī dēls, kas ir miris.[2] Brīvajā laikā Daudišs nodarbojās sportu, spēlēja tenisu. 10 gadus bijis Latvijas Vingrošanas federācijas prezidents.[1]
Apbalvojumi
labot šo sadaļu2000. gadā apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.[1]
Literatūra
labot šo sadaļu- Tālavs Jundzis. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds "Latvijas Vēsture", 2000.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,00 1,01 1,02 1,03 1,04 1,05 1,06 1,07 1,08 1,09 «IMANTS DAUDIŠS». gramata21.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 7. novembrī. Skatīts: 2010.08.24.
- ↑ «Miris Latvijas vēstnieks Lielbritānijā Imants Daudišs». Delfi. 2002.04.15. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2010.08.24.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 «Atvadās no Imanta Daudiša». TvNET. 2002.04.19. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 7. martā. Skatīts: 2010.08.24.
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Jānis Peters |
Latvijas vēstnieks Krievijā 1997. gada septembris — 2001. gada septembris |
Pēctecis: Normans Penke |
| Priekštecis: Normans Penke |
Latvijas vēstnieks Apvienotajā Karalistē un Īrijas Republikā 2001. gada septembris — 2002. gada aprīlis |
Pēctecis: Jānis Dripe |