Rudiņa mieneša 15 dīna
Izskats
Rudiņa mieneša 15 dīna irā 258 goda dīna pa Gregora kaleņderam (garajā godā — 259 dīna). Nu ituos dīnys leidz goda golam palīk 107 dīnys.
Svieteibu i pīminis dīnys
[pataiseit | labot pirmkodu]- Vydtautyskuo demokratejis dīna.
Katuoļu svātū dīnys
[pataiseit | labot pirmkodu]Vuorda dīnys
[pataiseit | labot pirmkodu]Sandra, Sondra, Gunvaļds, Gunvars.
Nūtikšonys
[pataiseit | labot pirmkodu]Latgolā
[pataiseit | labot pirmkodu]Latvejā
[pataiseit | labot pirmkodu]Pasaulī
[pataiseit | labot pirmkodu]- 1590 – par papeidi tyka Urbans VII;
- 1812 – praņcīšu armeja Napaleona vadeibā dasnēdz Kremli Moskovā;
- 1821 – Gvatemala, Hondurass, Kosta Rika, Nikaragva i Salvadors pasludynova napavaļdeibu nu Spanejis;
- 1916 – Pyrmais pasauļa kars: pyrmūreiz kuovē pi Sommys lītuoti tanki;
- 1922 – īstateita Boltkrīvejis nacionaluo biblioteka;
Dzimšonys
[pataiseit | labot pirmkodu]Latgolā
[pataiseit | labot pirmkodu]Latvejā
[pataiseit | labot pirmkodu]Pasaulī
[pataiseit | labot pirmkodu]- 1254 — Marko Polo (Marco Polo), Italejis celinīks (m. 1324);
- 1929 — Marijs Gells-Manns (Murray Gell-Mann), ASV fiziks;
Mieršonys
[pataiseit | labot pirmkodu]Latgolā
[pataiseit | labot pirmkodu]Latvejā
[pataiseit | labot pirmkodu]- 1907 — Fricis Brīvzemnieks, latvīšu poets, puorvārsuojs, folklorists (dz. 1846);
Pasaulī
[pataiseit | labot pirmkodu]Itys rakstīņs napiļneigs. Jius varit dūt sovu īlicīni Vikipedejā, papiļdūt tuo. |
|