Siliņš savu viedokli pamato ar kāda bezatsauces Soboļina pētījumiem. Diemžēl mēģinājumi atrast mi... more Siliņš savu viedokli pamato ar kāda bezatsauces Soboļina pētījumiem. Diemžēl mēģinājumi atrast minēto autoru 19. gs. 90. gadu Krievijas klasiķu klāstā nav vainagojušies ar panākumiem. 4 Ernests Blese (1932). Ko zinam par aizvesturiskam baltu ciltīm un musu tautas pirmsakumiem? Pardomas par musu sencǔ likteniem un gaitam, atskatei musu valsts svetku dienas, Militarais Apskats 7, 1211.-1217. lpp.;-. Ko zinam par musu tautas pirmsakumiem. Atceresimies musu kareiviskas un gara drosmes varonus un senos cīnītajus!,
Available from Latvian Academic Library / LAL - Latvian Academic LibrarySIGLEMinistry of Welfare ... more Available from Latvian Academic Library / LAL - Latvian Academic LibrarySIGLEMinistry of Welfare of the Republic of Latvia, Riga (Latvia)LVLatvi
Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta dzīvesstāstu pētnieku grupas kolektī... more Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta dzīvesstāstu pētnieku grupas kolektīvā monogrāfija “Piederēt un atšķirties: romu, krievu un latviešu dzīvesstāsti Latvijā” noslēdz Latvijas Zinātnes padomes pētnieciskā projekta “Etniskā un naratīvā dažādība dzīvesstāstu konstrukcijās Latvijā” īstenošanu. Projekts tika realizēts no 2012. līdz 2016. gadam LU FSI vadošās pētnieces un Bristoles universitātes emeritētās profesores Viedas Skultānes vadībā. Pētnieki analizēja vairāk nekā 100 biogrāfisko interviju Latvijas sabiedrisko pārmaiņu kontekstā. Monogrāfijas autori rosina ielūkoties dziļāk un izprast etniski atšķirīgo kā nozīmīgu resursu un pašvērtību Latvijas sabiedrībā. Grāmata veidojās kā hermeneitisks aplis starp dzīves vēstures liecībām, kas norāda uz morāles filozofu paustajām atziņām, kuras savukārt ietekmē dzīvesstāstu uztveri un interpretāciju, – akcentē zinātniskā redaktore Vieda Skultāne. Atmiņas, ko cilvēki uztic viens otram, ir ar augstu morālo statusu, un t...
Grāmata veidojās kā hermeneitisks aplis starp dzīves vēstures liecībām, kas norāda uz morāles filozofu paustajām atziņām, kuras savukārt ietekmē dzīvesstāstu uztveri un interpretāciju, – akcentē zinātniskā redaktore Vieda Skultāne. Atmiņas, ko cilvēki uztic viens otram, ir ar augstu morālo statusu, un tas ir vērā ņemts priekšnoteikums pieejā dzīvesstāstu analīzei. Astoņās nodaļās katrs pētnieks piedāvā savu skata leņķi etnisko pieredžu satura un izteiksmes dažādībā.
Etnisko kultūru saskarsmes analizētas Māras Zirnītes sarakstītajā nodaļā, parādot, kā pretēji izplatītiem stereotipiem, etnisko kultūru atšķirības, dzīvojot kopīgā teritorijā, izlīdzinās.
Kaspars Zellis aplūko individuālo pieredžu saistību ar kolektīvo atmiņu, paaudžu atšķirības un pretrunas attieksmē pret pagātnes vērtējumu krievu dzīvesstāstos, secinādams, ka detalizēti pētījumi vēl būtu turpināmi.
Nadežda Pazuhina atklāj, kā Latvijas krievu pašrefleksijas piedalās identitātes konstruēšanā.
Savukārt Edmunds Šūpulis uzsver, kā etnicitāte iespaido savdabīgo romu atmiņas kultūru. Romu identitātes izpausmes viņš saista ar grupas sociālo statusu, ilgstošo atstumtību un apspiesto kolektīvo atmiņu par holokausta traģisko pieredzi.
Dagmāra Beitnere-Le Galla analizējusi dažādību krievu dzīvesstāstos, norādot, ka ne tikai latviešu, bet arī krievu starpā pastāv atšķirīgas atmiņu kopienas, kas neļauj runāt par kolektīvo atmiņu kā kaut ko monolītu vai bināru.
Dzīvesstāsti ievada pieredzes un pārdzīvojuma realitātē, kā to apskata Maruta Pranka nodaļā par Latvijas etnisko grupu pārstāvju attieksmi pret savas dzīves veiksmēm un neveiksmēm.
Noslēguma nodaļā Ieva Garda-Rozenberga un Maija Krūmiņa aplūko vienu no augstākajām garīgajām vērtībām – brīvību, un kā tā izpaužas dažādas etniskās piederības dzīvesstāstos. Brīvības izjūta un nozīme mainās, mainoties etniskās grupas pozīcijai attieksmē pret varu dažādos vēstures periodos. Kā ievaddaļā apgalvo Vieda Skultāne, tad “reflektējot par pagātni, mēs konstruējam dzīvesstāstu reizē ar identitāti un, stāstot citam, ļaujam apzināties arī pašam sevi.”
The Romanian Journal for Baltic and Nordic Studies, 2021
The aim of this article is to investigate the experience and significance of the use and preserva... more The aim of this article is to investigate the experience and significance of the use and preservation of Latvian for native language maintenance, national culture and identity in the Nordic countries. This has been done by analysing native (heritage) language as a resource for ethnic and culture identity. The aim of the article is to ascertain the language situation in the diaspora, explore practices and perspectives regarding the sustaining of Latvian language and ethnic culture. From the theoretical point of view, the data is approached with reference to P. Bourdieu`s view on language skills as linguistic capital, a form of culture capital. The paper uses a combination of both quantitative survey and in-depth interviews with Latvian emigrants, especially those in the Nordic countries.
The objective of the study is to address the factors contributing to emigration from Latvia, in p... more The objective of the study is to address the factors contributing to emigration from Latvia, in particular by highlighting the importance of social factors in the emigration decision, using the theory of push and pull factors of migration as a theoretical basis. The role of the family and the desire to improve not only the economical, but also the social and psychological conditions of families are important factors in the decision-making process, while maintaining links with Latvia. The authors argue that social factors are essential to the migration decision alongside economic factors, and in particular the family situation. The family is a resource that helps to settle in the new country of residence. The family relationship is addressed in terms of both “ontological security” and a feeling of “social anchoring”. The family remains important in maintaining links with relatives in Latvia.
The paper discusses the problem of preserving native Latvian language and the transfer of cultura... more The paper discusses the problem of preserving native Latvian language and the transfer of cultural identity in Latvian diaspora. One of the central tasks for Latvia’s diaspora policy is to support preservation of Latvian language and culture in diaspora with the aim of strengthening the Latvian identity and the sense of belonging to Latvia. Support is provided to diaspora schools for preserving Latvian language, culture and identity outside of Latvia. However, for children not to lose their Latvian language skills it is important that the language is used also in the family. This paper uses a combination of a quantitative survey and in-depth interviews with the parents of children in diaspora. The aim is to ascertain the language situation in the diaspora, explore practices and perspectives on sustaining Latvian language and ethnic culture. In the theoretical aspect, the research data is approached with reference to P. Bourdieu’s view on language skills as linguistic capital, a form...
The paper discusses the problem of preserving native Latvian language and the transfer of cultura... more The paper discusses the problem of preserving native Latvian language and the transfer of cultural identity in Latvian diaspora. One of the central tasks for Latvia’s diaspora policy is to support preservation of Latvian language and culture in diaspora with the aim of strengthening the Latvian identity and the sense of belonging to Latvia. Support is provided to diaspora schools for preserving Latvian language, culture and identity outside of Latvia. However, for children not to lose their Latvian language skills it is important that the language is used also in the family. This paper uses a combination of a quantitative survey and in-depth interviews with the parents of children in diaspora. The aim is to ascertain the language situation in the diaspora, explore practices and perspectives on sustaining Latvian language and ethnic culture. In the theoretical aspect, the research data is approached with reference to P. Bourdieu’s view on language skills as linguistic capital, a form...
The article focuses on walk-and-talk interviews, which are yet a little-used research method in L... more The article focuses on walk-and-talk interviews, which are yet a little-used research method in Latvia. The term is used in the social sciences and humanities and is an appropriate method for gathering data in order to determine the relationship of an individual or a social group with a specific place. The method in a pilot project was used to listen to life experiences in Tūja, a village along the Baltic coast in Latvia. The study focused on social change in Tūja and the influence of the economic and political changes of the 1990s on the living conditions and lifestyle of the local inhabitants. The pilot project was conducted by the researchers from the Institute of Philosophy and Sociology of University of Latvia.
In the paper the concept “biographical disruption” is interpreted as a process that includes sign... more In the paper the concept “biographical disruption” is interpreted as a process that includes significant changes in the course of an individual's life and biography as the perception and interpretation of the life course. As the central concept of the paper, biographical disruption is analyzed as having been brought about by an inherited heightened risk of breast cancer or ovarian cancer. The paper has examined the influence of the inherited breast cancer genes BRCA1 and BRCA2 on the development of biographical disruption. The empirical research data used for the study were obtained from the interdisciplinary research project “Creation of a new interdisciplinary research team to investigate breast cancer and to increase the efficacy of therapy and the patient's quality of life” (agreement No. 2009/0230/1DP/1.1.1.2.0/09/APIA/VIAA/070). In studying and analyzing the possibilities of overcoming a biographical disruption, the conclusion is that this depends on the individual'...
Siliņš savu viedokli pamato ar kāda bezatsauces Soboļina pētījumiem. Diemžēl mēģinājumi atrast mi... more Siliņš savu viedokli pamato ar kāda bezatsauces Soboļina pētījumiem. Diemžēl mēģinājumi atrast minēto autoru 19. gs. 90. gadu Krievijas klasiķu klāstā nav vainagojušies ar panākumiem. 4 Ernests Blese (1932). Ko zinam par aizvesturiskam baltu ciltīm un musu tautas pirmsakumiem? Pardomas par musu sencǔ likteniem un gaitam, atskatei musu valsts svetku dienas, Militarais Apskats 7, 1211.-1217. lpp.;-. Ko zinam par musu tautas pirmsakumiem. Atceresimies musu kareiviskas un gara drosmes varonus un senos cīnītajus!,
Available from Latvian Academic Library / LAL - Latvian Academic LibrarySIGLEMinistry of Welfare ... more Available from Latvian Academic Library / LAL - Latvian Academic LibrarySIGLEMinistry of Welfare of the Republic of Latvia, Riga (Latvia)LVLatvi
Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta dzīvesstāstu pētnieku grupas kolektī... more Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta dzīvesstāstu pētnieku grupas kolektīvā monogrāfija “Piederēt un atšķirties: romu, krievu un latviešu dzīvesstāsti Latvijā” noslēdz Latvijas Zinātnes padomes pētnieciskā projekta “Etniskā un naratīvā dažādība dzīvesstāstu konstrukcijās Latvijā” īstenošanu. Projekts tika realizēts no 2012. līdz 2016. gadam LU FSI vadošās pētnieces un Bristoles universitātes emeritētās profesores Viedas Skultānes vadībā. Pētnieki analizēja vairāk nekā 100 biogrāfisko interviju Latvijas sabiedrisko pārmaiņu kontekstā. Monogrāfijas autori rosina ielūkoties dziļāk un izprast etniski atšķirīgo kā nozīmīgu resursu un pašvērtību Latvijas sabiedrībā. Grāmata veidojās kā hermeneitisks aplis starp dzīves vēstures liecībām, kas norāda uz morāles filozofu paustajām atziņām, kuras savukārt ietekmē dzīvesstāstu uztveri un interpretāciju, – akcentē zinātniskā redaktore Vieda Skultāne. Atmiņas, ko cilvēki uztic viens otram, ir ar augstu morālo statusu, un t...
Grāmata veidojās kā hermeneitisks aplis starp dzīves vēstures liecībām, kas norāda uz morāles filozofu paustajām atziņām, kuras savukārt ietekmē dzīvesstāstu uztveri un interpretāciju, – akcentē zinātniskā redaktore Vieda Skultāne. Atmiņas, ko cilvēki uztic viens otram, ir ar augstu morālo statusu, un tas ir vērā ņemts priekšnoteikums pieejā dzīvesstāstu analīzei. Astoņās nodaļās katrs pētnieks piedāvā savu skata leņķi etnisko pieredžu satura un izteiksmes dažādībā.
Etnisko kultūru saskarsmes analizētas Māras Zirnītes sarakstītajā nodaļā, parādot, kā pretēji izplatītiem stereotipiem, etnisko kultūru atšķirības, dzīvojot kopīgā teritorijā, izlīdzinās.
Kaspars Zellis aplūko individuālo pieredžu saistību ar kolektīvo atmiņu, paaudžu atšķirības un pretrunas attieksmē pret pagātnes vērtējumu krievu dzīvesstāstos, secinādams, ka detalizēti pētījumi vēl būtu turpināmi.
Nadežda Pazuhina atklāj, kā Latvijas krievu pašrefleksijas piedalās identitātes konstruēšanā.
Savukārt Edmunds Šūpulis uzsver, kā etnicitāte iespaido savdabīgo romu atmiņas kultūru. Romu identitātes izpausmes viņš saista ar grupas sociālo statusu, ilgstošo atstumtību un apspiesto kolektīvo atmiņu par holokausta traģisko pieredzi.
Dagmāra Beitnere-Le Galla analizējusi dažādību krievu dzīvesstāstos, norādot, ka ne tikai latviešu, bet arī krievu starpā pastāv atšķirīgas atmiņu kopienas, kas neļauj runāt par kolektīvo atmiņu kā kaut ko monolītu vai bināru.
Dzīvesstāsti ievada pieredzes un pārdzīvojuma realitātē, kā to apskata Maruta Pranka nodaļā par Latvijas etnisko grupu pārstāvju attieksmi pret savas dzīves veiksmēm un neveiksmēm.
Noslēguma nodaļā Ieva Garda-Rozenberga un Maija Krūmiņa aplūko vienu no augstākajām garīgajām vērtībām – brīvību, un kā tā izpaužas dažādas etniskās piederības dzīvesstāstos. Brīvības izjūta un nozīme mainās, mainoties etniskās grupas pozīcijai attieksmē pret varu dažādos vēstures periodos. Kā ievaddaļā apgalvo Vieda Skultāne, tad “reflektējot par pagātni, mēs konstruējam dzīvesstāstu reizē ar identitāti un, stāstot citam, ļaujam apzināties arī pašam sevi.”
The Romanian Journal for Baltic and Nordic Studies, 2021
The aim of this article is to investigate the experience and significance of the use and preserva... more The aim of this article is to investigate the experience and significance of the use and preservation of Latvian for native language maintenance, national culture and identity in the Nordic countries. This has been done by analysing native (heritage) language as a resource for ethnic and culture identity. The aim of the article is to ascertain the language situation in the diaspora, explore practices and perspectives regarding the sustaining of Latvian language and ethnic culture. From the theoretical point of view, the data is approached with reference to P. Bourdieu`s view on language skills as linguistic capital, a form of culture capital. The paper uses a combination of both quantitative survey and in-depth interviews with Latvian emigrants, especially those in the Nordic countries.
The objective of the study is to address the factors contributing to emigration from Latvia, in p... more The objective of the study is to address the factors contributing to emigration from Latvia, in particular by highlighting the importance of social factors in the emigration decision, using the theory of push and pull factors of migration as a theoretical basis. The role of the family and the desire to improve not only the economical, but also the social and psychological conditions of families are important factors in the decision-making process, while maintaining links with Latvia. The authors argue that social factors are essential to the migration decision alongside economic factors, and in particular the family situation. The family is a resource that helps to settle in the new country of residence. The family relationship is addressed in terms of both “ontological security” and a feeling of “social anchoring”. The family remains important in maintaining links with relatives in Latvia.
The paper discusses the problem of preserving native Latvian language and the transfer of cultura... more The paper discusses the problem of preserving native Latvian language and the transfer of cultural identity in Latvian diaspora. One of the central tasks for Latvia’s diaspora policy is to support preservation of Latvian language and culture in diaspora with the aim of strengthening the Latvian identity and the sense of belonging to Latvia. Support is provided to diaspora schools for preserving Latvian language, culture and identity outside of Latvia. However, for children not to lose their Latvian language skills it is important that the language is used also in the family. This paper uses a combination of a quantitative survey and in-depth interviews with the parents of children in diaspora. The aim is to ascertain the language situation in the diaspora, explore practices and perspectives on sustaining Latvian language and ethnic culture. In the theoretical aspect, the research data is approached with reference to P. Bourdieu’s view on language skills as linguistic capital, a form...
The paper discusses the problem of preserving native Latvian language and the transfer of cultura... more The paper discusses the problem of preserving native Latvian language and the transfer of cultural identity in Latvian diaspora. One of the central tasks for Latvia’s diaspora policy is to support preservation of Latvian language and culture in diaspora with the aim of strengthening the Latvian identity and the sense of belonging to Latvia. Support is provided to diaspora schools for preserving Latvian language, culture and identity outside of Latvia. However, for children not to lose their Latvian language skills it is important that the language is used also in the family. This paper uses a combination of a quantitative survey and in-depth interviews with the parents of children in diaspora. The aim is to ascertain the language situation in the diaspora, explore practices and perspectives on sustaining Latvian language and ethnic culture. In the theoretical aspect, the research data is approached with reference to P. Bourdieu’s view on language skills as linguistic capital, a form...
The article focuses on walk-and-talk interviews, which are yet a little-used research method in L... more The article focuses on walk-and-talk interviews, which are yet a little-used research method in Latvia. The term is used in the social sciences and humanities and is an appropriate method for gathering data in order to determine the relationship of an individual or a social group with a specific place. The method in a pilot project was used to listen to life experiences in Tūja, a village along the Baltic coast in Latvia. The study focused on social change in Tūja and the influence of the economic and political changes of the 1990s on the living conditions and lifestyle of the local inhabitants. The pilot project was conducted by the researchers from the Institute of Philosophy and Sociology of University of Latvia.
In the paper the concept “biographical disruption” is interpreted as a process that includes sign... more In the paper the concept “biographical disruption” is interpreted as a process that includes significant changes in the course of an individual's life and biography as the perception and interpretation of the life course. As the central concept of the paper, biographical disruption is analyzed as having been brought about by an inherited heightened risk of breast cancer or ovarian cancer. The paper has examined the influence of the inherited breast cancer genes BRCA1 and BRCA2 on the development of biographical disruption. The empirical research data used for the study were obtained from the interdisciplinary research project “Creation of a new interdisciplinary research team to investigate breast cancer and to increase the efficacy of therapy and the patient's quality of life” (agreement No. 2009/0230/1DP/1.1.1.2.0/09/APIA/VIAA/070). In studying and analyzing the possibilities of overcoming a biographical disruption, the conclusion is that this depends on the individual'...
Uploads
Papers by Maruta Pranka
Grāmata veidojās kā hermeneitisks aplis starp dzīves vēstures liecībām, kas norāda uz morāles filozofu paustajām atziņām, kuras savukārt ietekmē dzīvesstāstu uztveri un interpretāciju, – akcentē zinātniskā redaktore Vieda Skultāne. Atmiņas, ko cilvēki uztic viens otram, ir ar augstu morālo statusu, un tas ir vērā ņemts priekšnoteikums pieejā dzīvesstāstu analīzei. Astoņās nodaļās katrs pētnieks piedāvā savu skata leņķi etnisko pieredžu satura un izteiksmes dažādībā.
Etnisko kultūru saskarsmes analizētas Māras Zirnītes sarakstītajā nodaļā, parādot, kā pretēji izplatītiem stereotipiem, etnisko kultūru atšķirības, dzīvojot kopīgā teritorijā, izlīdzinās.
Kaspars Zellis aplūko individuālo pieredžu saistību ar kolektīvo atmiņu, paaudžu atšķirības un pretrunas attieksmē pret pagātnes vērtējumu krievu dzīvesstāstos, secinādams, ka detalizēti pētījumi vēl būtu turpināmi.
Nadežda Pazuhina atklāj, kā Latvijas krievu pašrefleksijas piedalās identitātes konstruēšanā.
Savukārt Edmunds Šūpulis uzsver, kā etnicitāte iespaido savdabīgo romu atmiņas kultūru. Romu identitātes izpausmes viņš saista ar grupas sociālo statusu, ilgstošo atstumtību un apspiesto kolektīvo atmiņu par holokausta traģisko pieredzi.
Dagmāra Beitnere-Le Galla analizējusi dažādību krievu dzīvesstāstos, norādot, ka ne tikai latviešu, bet arī krievu starpā pastāv atšķirīgas atmiņu kopienas, kas neļauj runāt par kolektīvo atmiņu kā kaut ko monolītu vai bināru.
Dzīvesstāsti ievada pieredzes un pārdzīvojuma realitātē, kā to apskata Maruta Pranka nodaļā par Latvijas etnisko grupu pārstāvju attieksmi pret savas dzīves veiksmēm un neveiksmēm.
Noslēguma nodaļā Ieva Garda-Rozenberga un Maija Krūmiņa aplūko vienu no augstākajām garīgajām vērtībām – brīvību, un kā tā izpaužas dažādas etniskās piederības dzīvesstāstos. Brīvības izjūta un nozīme mainās, mainoties etniskās grupas pozīcijai attieksmē pret varu dažādos vēstures periodos. Kā ievaddaļā apgalvo Vieda Skultāne, tad “reflektējot par pagātni, mēs konstruējam dzīvesstāstu reizē ar identitāti un, stāstot citam, ļaujam apzināties arī pašam sevi.”
Grāmata veidojās kā hermeneitisks aplis starp dzīves vēstures liecībām, kas norāda uz morāles filozofu paustajām atziņām, kuras savukārt ietekmē dzīvesstāstu uztveri un interpretāciju, – akcentē zinātniskā redaktore Vieda Skultāne. Atmiņas, ko cilvēki uztic viens otram, ir ar augstu morālo statusu, un tas ir vērā ņemts priekšnoteikums pieejā dzīvesstāstu analīzei. Astoņās nodaļās katrs pētnieks piedāvā savu skata leņķi etnisko pieredžu satura un izteiksmes dažādībā.
Etnisko kultūru saskarsmes analizētas Māras Zirnītes sarakstītajā nodaļā, parādot, kā pretēji izplatītiem stereotipiem, etnisko kultūru atšķirības, dzīvojot kopīgā teritorijā, izlīdzinās.
Kaspars Zellis aplūko individuālo pieredžu saistību ar kolektīvo atmiņu, paaudžu atšķirības un pretrunas attieksmē pret pagātnes vērtējumu krievu dzīvesstāstos, secinādams, ka detalizēti pētījumi vēl būtu turpināmi.
Nadežda Pazuhina atklāj, kā Latvijas krievu pašrefleksijas piedalās identitātes konstruēšanā.
Savukārt Edmunds Šūpulis uzsver, kā etnicitāte iespaido savdabīgo romu atmiņas kultūru. Romu identitātes izpausmes viņš saista ar grupas sociālo statusu, ilgstošo atstumtību un apspiesto kolektīvo atmiņu par holokausta traģisko pieredzi.
Dagmāra Beitnere-Le Galla analizējusi dažādību krievu dzīvesstāstos, norādot, ka ne tikai latviešu, bet arī krievu starpā pastāv atšķirīgas atmiņu kopienas, kas neļauj runāt par kolektīvo atmiņu kā kaut ko monolītu vai bināru.
Dzīvesstāsti ievada pieredzes un pārdzīvojuma realitātē, kā to apskata Maruta Pranka nodaļā par Latvijas etnisko grupu pārstāvju attieksmi pret savas dzīves veiksmēm un neveiksmēm.
Noslēguma nodaļā Ieva Garda-Rozenberga un Maija Krūmiņa aplūko vienu no augstākajām garīgajām vērtībām – brīvību, un kā tā izpaužas dažādas etniskās piederības dzīvesstāstos. Brīvības izjūta un nozīme mainās, mainoties etniskās grupas pozīcijai attieksmē pret varu dažādos vēstures periodos. Kā ievaddaļā apgalvo Vieda Skultāne, tad “reflektējot par pagātni, mēs konstruējam dzīvesstāstu reizē ar identitāti un, stāstot citam, ļaujam apzināties arī pašam sevi.”