Papers by Dagnija Svarāne
Rakstā analizēti Aizkraukles viduslaiku dzīves vietā atrastie māla tīģeļi, lejamais kausiņš, leja... more Rakstā analizēti Aizkraukles viduslaiku dzīves vietā atrastie māla tīģeļi, lejamais kausiņš, lejamveidnes, kā arī vairākas to tīģeļu lauskas ar piekusušām metāla paliekām. Viens no interesantākajiem izpētes objektiem ir unikāla māla lejamveidne, kurā atlietas pakavsaktas ar daudzskaldņu galiem. Līdz šim šī tipa pakavsaktas tika uzskatītas par Gotlandei raksturīgām un tika datētas ar 9.- 10. gs. Aizkraukles lejamveidne pierāda šo saktu izgatavošanu arī Aizkraukles pilskalnā, un to augšējo hronoloģisko robežu nosaka ar 11.- 12. gs. Analizēts līdz šim Latvijas arheoloģiskajā materiālā nezināms slēgtais jeb aizvākotais tīģelis.The article presents an analysis of clay crucibles, a casting ladle and moulds, as well as several crucible fragments with fused traces of metal, found on the medieval living site of Aizkraukle. One of the most interesting items is a unique clay mould used to cast penannular brooches with polyhedral terminals. This type of penannular brooch was previously regarded...
Ventspils muzeja raksti VIII, 2016
The subject of this paper is the inlay technique, namely the hammering of fine silver to an iron ... more The subject of this paper is the inlay technique, namely the hammering of fine silver to an iron object specially grooved for the purpose, and early medieval Semigallian and Couronian military equipment decorated in this technique. This includes sword hilts, strap dividers and mounts made by Baltic smiths, and a unique armour plate. The study of the inlay technique permits the former silver decoration on objects to be reconstructed. The ornate Couronian sword hilts provide grounds for hypothesising that there was a specialist weaponry workshop at Talsi hill-fort.
, tāpēc aktuāli ir Aizkraukles senvietas arheoloģiskā materiāla papildpētījumi. Piezīmējams, ka i... more , tāpēc aktuāli ir Aizkraukles senvietas arheoloģiskā materiāla papildpētījumi. Piezīmējams, ka izrakumu rezultātu Zinātnisko pārskatu teksti par 1974. un 1976. gadu nav pabeigti, vai arī to nobeigums nav saglabājies-no 1975. gada pārskata izpētei pieejams tikai senlietu saraksts, plāni, lauka piezīmes un Zinātniskās atskaites sesijas materiāliem paredzētās publikācijas mašīnraksts (Urtāns, 1975 a. Līdzīga situācija ir ar 1976. gadu-no Pārskata teksta saglabājušās tikai 9 lappuses. Informācija iegūstama no senlietām, senlietu sarakstiem, lauka piezīmēm, kā arī zīmītēm, kas piestiprinātas pie senlietām (Urtāns, 1976 a) un salīdzinoši īsiem, Zinātniskās atskaite sesijas materiālos publicētiem ziņojumiem (Urtāns, Urtāns, Briede, 1975 b, 88; Urtāns, 1976 b, 64, 65). Pirms V. Urtāna nelielus pārbaudes izrakumus senvietā izdarījuši vācbaltu pētnieki K. Neienkirhens un A. Buhholcs (Urtāns, 1960, 2). Netālu no dzīvesvietām atrodas divi tā paša hronoloģiskā perioda kapulauki-Lejasžagaru kapulauks, kurā izrakumus veicis V. Urtāns (Urtāns 1972 b, 101) un 19. gs. daļēji plūdos izpostītais Aizkraukles kapulauks, kurā iegūtās senlietas publicētas un analizētas vācbaltu senatnes pētnieku Frīdriha Kruses grāmatā Necrolivonica (Kruse 1842), kā arī K.
D. Svarāne Tērvetes pilskalna akmens lejamveidnes. Vienā no lielākajiem Zemgales administratīvaji... more D. Svarāne Tērvetes pilskalna akmens lejamveidnes. Vienā no lielākajiem Zemgales administratīvajiem un amatniecības centriem
Pētījums ir daļa no Latvijas viduslaiku akmens lejamveidņu apkopojuma. Šai rakstā analizētas 34 p... more Pētījums ir daļa no Latvijas viduslaiku akmens lejamveidņu apkopojuma. Šai rakstā analizētas 34 pie Daugavas un netālu no tās atrastās, ar 8.-16. gadsimtu datējamās akmens lejamveidnes. Aplūkotajā sērijā iekļautas arī vairākas zudušas veidnes, kas pazīstamas vairs tikai pēc attēliem un apraksta. Lejamveidnes ir dažādas -gan pēc sastāvdaļu skaita, gan ielietnes sistēmas, gan veiddobumiem. Dominē divdaļīgas veidnes -pusveidnes. Atšķirīga ir to izgatavošanas kvalitāte, kas liecina, ka ar veidņu izgatavošanu nodarbojās gan mācekļi, gan vidējas klases amatnieki, gan augsta līmeņa speciālisti. Jaunākie pētījumi pierāda, ka tirgotāji nodarbojās ne tikai ar veidnēm piemērota akmeņu, bet arī ar gatavu lejamveidņu tirdzniecību.
The article covers 18 tin (pewter) pendants from 13th- 15th centuries, found in the archaeologoc... more The article covers 18 tin (pewter) pendants from 13th- 15th centuries, found in the archaeologocal excavations in Old Riga.
This study presents an analysis of 26 pewter annular brooches found in Old Riga.
Avotu (attēlu) publikācija par 1991.gada janvāra barikādēm Vecrīgā. Ar komentāriem.
20. gs. 80. gados, kad Vecrīgā izvērtās arhitektūras pieminekļu restaurācija un celtniecība Polij... more 20. gs. 80. gados, kad Vecrīgā izvērtās arhitektūras pieminekļu restaurācija un celtniecība Polijas speciālistu vadībā, Rīgas arheoloģisko pieminekļu sargi savāca apjomīgu viduslaiku koka izstrādājumu klāstu. Šajā rakstā apkopotas ziņas par
1986. un 1987. gadā atrastajām koka senlietām un celtniecības liecībām no pētījumu objekta divos blakus esošos runtsgabalos – Mārstaļu ielā 12/14 un Peitavas ielā 4.
Inlay is used to adorn fine iron jewellery using a wire, strip
or sheet of precious metal, usuall... more Inlay is used to adorn fine iron jewellery using a wire, strip
or sheet of precious metal, usually silver, accomplished
without soldering. The technique essentially involves engraving
the iron with many cross-hatched grooves, into
which a softer metal is beaten. In Latvia, silver was generally
employed for this purpose.
Books by Dagnija Svarāne
Close combat weapons in ancient Latvia, 10th-13th centuries, 2019
Uploads
Papers by Dagnija Svarāne
1986. un 1987. gadā atrastajām koka senlietām un celtniecības liecībām no pētījumu objekta divos blakus esošos runtsgabalos – Mārstaļu ielā 12/14 un Peitavas ielā 4.
or sheet of precious metal, usually silver, accomplished
without soldering. The technique essentially involves engraving
the iron with many cross-hatched grooves, into
which a softer metal is beaten. In Latvia, silver was generally
employed for this purpose.
Books by Dagnija Svarāne
1986. un 1987. gadā atrastajām koka senlietām un celtniecības liecībām no pētījumu objekta divos blakus esošos runtsgabalos – Mārstaļu ielā 12/14 un Peitavas ielā 4.
or sheet of precious metal, usually silver, accomplished
without soldering. The technique essentially involves engraving
the iron with many cross-hatched grooves, into
which a softer metal is beaten. In Latvia, silver was generally
employed for this purpose.