Zobenzivs
| Zobenzivs Xiphias glades (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Starspures (Actinopteri) |
| Divīzija | Dzelkņstarzivis (Acanthopterygii) |
| Kārta | Marlīnveidīgās (Istiophoriformes) |
| Dzimta | Zobenzivju dzimta (Xiphiidae) |
| Ģints | Zobenzivis (Xiphias) |
| Suga | Zobenzivs (Xiphias gladius) |
| Izplatība | |
 | |
 Zobenzivs Vikikrātuvē | |
Zobenzivs (Xiphias gladius) ir zobenzivju dzimtas (Xiphiidae) vienīgā zivju suga,[1] kas plaši sastopama tropiskajos un mērenajos ūdeņos Atlantijas okeānā, Indijas okeānā un Klusajā okeānā, Vidusjūru, Marmora jūru un Melno jūru ieskaitot. Reizēm zobenzivis iepeld arī aukstos ūdeņos.[2][3]
Latvijas piekrastē
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ziemeļeiropas piekrastē zobenzivi var novērot reti, bet Baltijas jūrā tā ir ļoti reta ieceļotāja.[4] Parasti ieceļo laikā no augusta līdz novembrim. Latvijas piekrastē zobenzivs līdz Otrajam Pasaules karam noķerta 9 reizes. Pēckara periodā konstatēta: 1952. gadā, 1993. gadā (uz dienvidiem no Ventspils), 2007. gadā (pie Ziemupes)[4][5] un 2015. gadā Liepājā.[6]
Izskats un anatomija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Zobenzivs ir liela, spēcīga zivs ar raksturīgu garu, zobenam līdzīgu augšžokļa daļu. Zivs zobens ir dorsoventrāli saplacināts, mute liela. Ķermenim ir slaida, torpēdveida forma. Ķermeņa priekšdaļa ievērojami augstāka un masīvāka par pārējo daļu.[4] Zobenzivs, sasniedzot dzimumbriedumu 4—5 gadu vecumā,[7] ir 155—250 cm gara.[3] Pieaugušie īpatņi parasti ir apmēram 3 metrus gari, bet garākā zināmā šīs sugas pārstāve ir sasniegusi 4,55 metrus garumu un 650 kg masu.[3] Mātītes pieaug ātrāk nekā tēviņi, turklāt tās ir arī lielākas. Klusā okeāna zobenzivis ir lielākas nekā Atlantijas okeāna zobenzivis.
Ir morfoloģiskas atšķirības starp pieaugušām un jaunām zivīm. Jaunajām ir viena gara muguras spura, anālā spura nedalīta, ķermenis klāts ar īpašām zvīņveida struktūrām. Pieaugot zobenzivis zaudē visas zvīņas un zobus,[1] tām ir divas muguras spuras: pirmā īsa un augstu izcelta, atrodas uzreiz aiz galvas, otrā ļoti maza un atrodas uz astes stumbra, anālā spura sadalīta divās daļās.[4] Mugura pelēki zilgana, dažreiz ar metālisku nokrāsu, sāni gaišāki, vēders gandrīz balts. Zobena augšpuse vienmēr melna, sāni gaišāki. Spuras tumši pelēkas. Muguras spura ir ar tumšu membrānu un 38—56 mīkstiem stariem. Zobenzivīm nav vēdera spuru.[3] Astes spura ar dziļu šķēlumu, uz tās stumbra pieaugušajiem īpatņiem sānos horizontāls ķīlis.[1][4]
Galvas sildīšanas orgāns
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Zobenzivij blakus tās acīm atrodas speciāls orgāns, kas silda zivs acis un smadzenes. Acis ir par 10—15°C siltākas nekā apkārtējie ūdeņi, ķermenim saglabājoties vienādai temperatūrai ar vidi.[8] Galvas un acu sasildīšana uzlabo zobenzivs spēju redzēt un medīt. Tās redze un reakcija ir 10 reizes labāka nekā citām zivīm dziļumā.[8] No vairāk kā 25 000 zivju sugām pasaulē tikai 22 sugām piemīt šāds acu un smadzeņu sildīšanas orgāns. Tās ir zobenzivis, marlīni, tunzivis un dažas haizivis.[8]
Īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Zobenzivīm raksturīga nepārtraukta migrācija: vasarā tās pārvietojas uz vēsākiem ūdeņiem, bet rudenī uz siltākiem.[3] Tās ir pelaģiskas zivis un pamatā uzturas ūdens slānī, sākot ar ūdens virsmu un beidzot ar 550 metru dziļumu, bet var uzturēties līdz 800 metru dziļumam. Ūdens temperatūra, kas piemērota zobenzivīm, ir 5—27°C, lai gan priekšroku tās dod 18—22°C.[3] Migrācijas laikā izvairās no ūdeņiem, kura temperatūra ir zemāka par 12-13°C.[4]
Zobenzivju kāpuri uzturas siltos ūdeņos, siltākos par 23°C.[3] Pieaugušās zivis galvenokārt uzturas atklātos ūdeņos, tomēr tās reizēm var novērot arī pie krasta.
Uzvedība un barība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pieaugušie īpatņi barojas ar dažāda veida barību atkarībā no tā, kas gadās to ceļā. Tās medī ūdens virsmas slānī un seklos ūdeņos līdz jūras gultnei. To galvenā barība ir Atlantijas makreles, ķirzakzivis, sudrabotie heki, lutjānzivis, stavridas un siļķes, kā arī vēžveidīgie un kalmāri.[3] Zobenzivs ir agresīva zivs un, sekojot zivju bariem, veic lielus attālumus.[4] Lai būtu vieglāk noķert medījumu, zobenzivs izmanto savu zobenu, ar to savainojot savu upuri, bet veiksmīgas medības galvenokārt balstās uz šīs zivs veiklību un ātrumu. Zobenzivs ir viena no ātrākajām zivīm pasaulē, un tās ātrums var sasniegt 97 km/h.[9] Lielākus upurus zobenzivs sadala gabalos ar savu zobenu, bet mazākas norij veselas.
Zobenzivis barus neveido, taču barošanās laikā var koncentrēties vienā vietā ievērojamā skaitā, atrodoties samērā tuvu viena otrai, apmēram 10 metru attālumā. To barus bieži var novērot peldam tuvu ūdens virsmai, laukā esot tikai muguras spurai, ik pa brīdim kādai no zobenzivīm izlecot.[10]
Vairošanās
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Zobenzivis pavasarī un vasarā nārsto siltajos ekvatoriālajos ūdeņos: Atlantijas okeānā Sargasu jūras dienviddaļā, kur ūdens ir apmēram 23°C,[3] bet Klusajā okeānā siltākos ūdeņos, apmēram 24°C vai siltākos. Zobenzivīm raksturīgs nārsts pa daļām. Mātīte izlaiž ikrus, bet tēviņš pieņus. Nārsta laikā var novērot zobenzivju pārus, kas uzturas kopā. Ikri peld ūdens virsējā slānī līdz 75 m dziļumam un ir 1,6—1,8 mm lieli, kāpuri pēc izšķilšanās ir apmēram 4 mm gari. Sasniedzot 10 mm garumu, zobenzivīm jau ir labi attīstījies to garais zobens.[3] Uzskata, ka zobenzivis kopumā nedzīvo ilgāk par 9 gadu vecumu,[7] lai gan vecākā zināmā zobenzivs mātīte ir bijusi 16 gadus veca, bet tēviņš 12 gadus. Zobenzivij ir grūti noteikt tās vecumu, tā kā tām nav zvīņu, tās vecumu nosaka pēc spuras staru gredzeniem.[11]
Ienaidnieki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Izņemot cilvēku, pieaugušai zobenzivij ir ļoti nedaudz ienaidnieku. Tie ir zobenvalis un ļoti ātrā haizivs — īsspuru mako, kuru reizēm var atrast mirušu un izžuvušu jūras krastā ar nolūzušu zobenzivs zobenu tās galvā.[12] Protams, jaunās zobenzivis medī daudzas plēsīgās zivis.[7]
Zobenzivis un cilvēki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Zobenzivs kopš seniem laikiem ir vērtīgs zvejas objekts. To zvejo galvenokārt ar āķiem. Lomos parasti dominē 2,5—3,5 m garas un 60—120 kg smagas zivis. Zobenzivis ir iecienīts sporta zvejas objekts, īpaši Ziemeļamerikā.[4] Tā ir taukaina zivs un to plaši izmanto pārtikā. Tā kā zobenzivs ir liela, tās gaļa tiek pārdota steika gabalos. Viens no populārākajiem gatavošanas veidiem ir grilēšana. Dažām zobenzivīm gaļa ir oranžā krāsā, tāda tā kļūst, ja zivs barojas galvenokārt ar vēžveidīgajiem.
Tomēr daudzas valstis iesaka cilvēkiem atturēties no zobenzivju ēšanas, īpaši bērniem un sievietēm grūtniecēm, jo liela auguma zobenzivju gaļā var būt augsts dzīvsudraba piesārņojums.[3][13]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 Fish Base: Family Xiphiidae - Swordfish
- ↑ IUCN: Xiphias gladius
- ↑ 3,00 3,01 3,02 3,03 3,04 3,05 3,06 3,07 3,08 3,09 3,10 Fish Base: Xiphias gladius Linnaeus, 1758
- ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 4,5 4,6 4,7 Latvijas daba: Zobenzivs
- ↑ «Ziemupē izskalo milzu zobenzivi». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2015. gada 12. augustā.
- ↑ Liepājas pludmalē izskalota eksotiskā zobenzivs LA.lv
- ↑ 7,0 7,1 7,2 «Ichthyology: Swordfish». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 9. augustā. Skatīts: 2015. gada 12. augustā.
- ↑ 8,0 8,1 8,2 Swordfish heat their eyes for better vision
- ↑ Speed of Animals: Swordfish
- ↑ «Seychelles: Swordfish (Xiphias gladius)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2015. gada 12. augustā.
- ↑ Jesse Marsh, Margot Stiles, 2007. "Seafood Watch, Seafood Report, Monterey Bay Aquarium, Swordfish
- ↑ «Shortfin Mako Shark». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 14. jūlijā. Skatīts: 2011. gada 14. jūlijā.
- ↑ What You Need to Know about Mercury in Fish and Shellfish
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Zobenzivs Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē.
- ARKive: Swordfish (Xiphias gladius)
- Marinebio: Swordfish