Zaksenhauzenes koncentrācijas nometne bija nacistiskās Vācijas koncentrācijas nometne Orānienburgā, uz ziemeļiem no Berlīnes. Tika izveidota 1936. gadā un līdz Vācijas kapitulācijai 1945. gadā kalpoja kā ieslodzījuma vieta režīma politiskajiem pretiniekiem. Pēc Otrā pasaules kara atradās Padomju okupācijas zonā un līdz 1950. gadam kalpoja kā NKVD speciālais cietums Nr. 7. Komplekss mūsdienās ir muzejs.
Pazīstami nometnes ieslodzītie nacisma laikā — Bavārijas prinča Ruprehta ģimene, politiķis Jūliuss Lēbers, mācītājs Martins Nīmellers, terorists Heršels Grīnšpans, Austrijas kanclers Kurts Šušnigs, spāņu politiķis Fransisko Largo Kabaljero, franču politiķis Pols Reno, ukraiņu politiķis Stepans Bandera, atentāta pret Hitleru autors Georgs Elzers, Staļina dēls Jakovs Džugašvili, Čehoslovākijas komunistu politiķis Antonīns Zāpatockis, norvēģu politiķis Einars Gerhardsens, norvēģu politiķis Trigve Brateli. NKVD laikā viens no nometnes komandantiem bija Romāns Rudenko — galvenais apsūdzētājs no PSRS puses Nirnbergas procesā.