Pāriet uz saturu

Vladimirs Kaupužs

Vikipēdijas lapa
Vladimirs Kaupužs
Vladimirs Kaupužs, ap 1970. gadu
Latvijas PSR Kultūras ministrs
Amatā
1962. gada 17. janvāris — 1986
Priekštecis Voldemārs Kalpiņš
Dzimšanas dati 1925. gada 1. februārī
Kārsavas pagasts, Latvija
Miršanas dati 2020. gada 11. novembrī (95 gadu vecumā)
Rīga, Latvija
Politiskā partija PSKP (1949—1991)
Dzīvesbiedrs(-e) Jeļena Vozņesenska
Profesija Muzikologs
Augstskola Latvijas Valsts konservatorija

Vladimirs Kaupužs (1925. gada 1. februāris — 2020. gada 11. novembris) bija latviešu padomju kultūras un valsts darbinieks, Latvijas PSR kultūras ministrs (1962—1986), sešu Latvijas Dziesmu svētku organizācijas komiteju vadītājs (1965—1985).[1]

Dzīvesgājums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1925. gada 1. februārī Kārsavas pagastā, zemnieku ģimenē. Viņa tēvs ticis nošauts Krievijā 1938. gadā PSRS Lielā terora laikā.[2] No bērnības Vladimirs pratis spēlēt uz pieciem instrumentiem[3]

Savas darba gaitas viņš iesāka Mari APSR Jelasovas rajona Kirova kolhozā, uz kurieni bija evakuējies Otrā pasaules kara laikā. Kara gados, kā arī pēc tam Vladimirs Kaupužs dienēja Tālajos Austrumos. 1947. gadā viņš demobilizējās un iestājās darbā par komjaunatnes organizācijas sekretāru Rīgas vagonu rūpnīcā.[4] 1948. gadā Kaupužs piedalījies Dziesmu svētku organizēšanā kā otro altu grupas vadītājs, un viņa pārziņā bijusi pavecāku dāmu uzvešana uz skatuves un novešana, un viņu pārsteidza, ka altos dziedātājas bija no draudžu koriem.[2] 1949. gadā viņš kļuva par PSKP biedru.

1950. gadā Vladimirs Kaupužs iestājās Latvijas Valsts konservatorijā. Mācību laikā Kaupužs bija konservatorijas komjaunatnes darba organizators un vēlāk partijas organizācijas sekretārs.[4] 1955. gadā absolvēja Latvijas Valsts konservatorijas Kompozīcijas un teorijas fakultātes Mūzikas zinātnes nodaļu, iegūstot muzikologa specialitāti.

Strādāja par LPSR Kultūras ministrijas mācību iestāžu daļas vadītāju. 1956. gadā Kaupužu nosūtīja uz LPSR Operas un baleta teātra rīkotājdirektora amatā un drīz iecēla par direktoru.

1962. gadā Vladimiru Kaupužu iecēla par LPSR Kultūras ministru nacionālkomunismā apsūdzētā Voldemāra Kalpiņa vietā. Kultūras ministra amats Kaupužam nāca kā nejaušība. Lietas izlēmējs bija Komunistiskās partijas 1. sekretārs Arvīds Pelše. "Te tāds tīri subjektīvs moments nospēlēja. Viņa sieva ļoti mīlēja operu, arī viņam pašam patika opera. Uz visām pirmizrādēm Pelše bija klāt, bet viņam blakus bija jāsēž manai sievai un jāstāsta, kāda māksliniece uzstājas," atceras Kaupužs.[2]

1968. gada 1. aprīlī Latvijas PSR Kultūras ministrija un Latvijas Valsts filharmonija nodibināja valsts deju ansambli "Daile".[5] Kaupužs bija sešu Latvijas Dziesmu svētku organizācijas komiteju vadītājs (1965—1985).

Kaupužs bija Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās Komitejas loceklis un Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāts (1963.-1985.).

Miris 2020. gada 11. novembrī.[6]

Raimonda Paula dziesmu iekļaušana Dziesmu svētku programmā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vladimirs Kaupužs lietoja jēdzienu "latviešu padomju kora dziesmu klasika", klasiķu uzskaitījumā minot P. Barisonu, J. Ivanovu, Ā. Skulti, M. Zariņu, J. Ozoliņu, Ald. Kalniņu un V. Kaminski.[7] 1970. gada Dziesmu svētku repertuārā iekļāva arī Raimonda Paula dziesmas, lai gan Kaupužs vēlāk atzina, ka "viņa darbības lauks tolaik bija vieglā mūzika, bet uz mani priekšniecība spiež — kāpēc Raimonda Paula dziesmas neskan Dziesmu svētkos!?". Tāpēc viņš nolēmis ar Paulu "draudzīgā reizē pie ugunskura" par šo parunāt: "Klausies, Raimond, uztaisi kaut ko priekš Dziesmu svētkiem!" Bet Pauls atbildējis ar humoru: "Zini, man tās latviskās vēršu cīņas ne īpaši patīk." Tad Kultūras ministrija izdomājusi paņemt Paula dziesmu Liepājai un pielāgot Dziesmu svētku vīru korim. "Bez Paula ziņas. Un tā varēja notikt tikai padomju laikos!" uzsver Kaupužs. Pārveidojums nosaukts par Manai pilsētai, lai tas nebūtu veltījums no Rīgas attālai vietai. "Pauls ar skepsi atnāca uz mēģinājumiem, bet aranžējums bija tik ļoti veiksmīgs, tauta Paulu mīlēja, ka viņš piedzīvoja neiedomājamu triumfu!" Uz Dziesmu svētku simtgadi 1973. gadā Pauls jau uzrakstīja oriģinālu dziesmu ar dzejnieka Jāņa Petera vārdiem "Manai Dzimtenei". "Tā kļuva tik populāra! Lielais kopkoris to atkārtoja divas vai trīs reizes," atceras Kaupužs.[2]

Apbalvojumi un pagodinājumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Viktors Trojanovskis. Ludzas zeme. 2004. — 183. lpp.

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ «Ludzas bibliotēka». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 10. martā. Skatīts: 2014. gada 16. jūlijā.
  2. ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 ILZE GRĪNUMA. «Lai diriģenti mierā un dalībniekiem neapniktu». www.diena.lv, 2008-06-07. Skatīts: 2020-11-17.
  3. ↑ .«Mūsu deputātu kandidāti: Vladimirs Kaupužs». www.periodika.lv. Komunisma ceļš (Bauska), #23. 1963-02-23. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-05-15. Skatīts: 2020-11-17.
  4. ↑ 4,0 4,1 4,2 «Mušu deputātu kandidāti». www.periodika.lv. Darba Uzvara (Jelgava), № 92. 1975-06-10. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-05-15. Skatīts: 2020-11-17.
  5. ↑ Vita Krauja. «Uldis Žagata: Būt uzticīgam dejai – tas ir manas dzīves augstākais piepildījums». LA.LV (latviešu), 2013-09-17. Skatīts: 2021-02-01.
  6. ↑ «Mūžībā devies kādreizējais kultūras ministrs Vladimirs Kaupužs». Delfi. 2020. gada 14. novembrī. Skatīts: 2020. gada 14. novembrī.
  7. ↑ Vladimirs Kaupužs. «DZIESMA BRĪVĪBAS CEĻOS». www.periodika.lv. Māksla, #2, 1973-04-01. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-05-15. Skatīts: 2020-11-17.
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Vladimirs_Kaupužs&oldid=4030593"