Sofija Zāmenhofa (poļu: Zofia Zamenhof; dzimusi 1889. gada 13. decembrī, mirusi 1942. gadā) bija poļu ebreju pediatre, Klāras un Ludvika Zamenhofu meita. Ģimenē bija arī vecāks brālis Ādams (1888–1940) un jaunākā māsa Lidija Zāmenhofa (1904–1942), kas tika nogalināti nacistu režīma koncentrācijas nometnēs.
No 1907. līdz 1913. gadam Sofia Zāmenhofa pabeidza medicīnas studijas Lozannas Universitātē, Šveicē, un 1914. gadā nokārtoja valsts eksāmenu Sanktpēterburgā.[1] Pēc tam viņa turpināja specializēties iekšējās un pediatriskās slimībās. Strādāja Lebedinas slimnīcā, bet no 1922. gada Varšavā.[2]Otrā pasaules kara laikā, kad Polijā iebruka fašisti, viņa dzīvoja Varšavas geto. Neskatoties uz nacistu klātbūtni, viņa turpināja savu medicīnisko praksi, līdz viņa tika arestēta un transportēta uz nāves nometni. Kā ārsts, viņa tika uzskatīta par pietiekami vērtīgu, lai izvairītos no nosūtīšanas uz Treblinku, bet viņa tomēr izvēlējās pavadīt savus pacientus. 1942.gadā viņa tika noindēta Treblinkas gāzes kamerās.[3]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sofija Zāmenhofa.
