Pesto
Pesto ir zaļumu mērce, ko klasiskajā variantā gatavo, saberztas bazilika lapiņas, ciedru riekstus, ķiploku, sāli, parmezānu un pekorīno sajaucot ar olīveļļu. Par pesto dzimteni uzskata Dženovu, Ligūrijas reģionā, Itālijā.[1][2][3]
Senajā Romā no siera, ciedru riekstiem, eļļas, sāls un aromātiskiem garšaugiem gatavoja pastu, ko izmantoja kā pavalgu. Viduslaikos savukārt biežāk tika lietota valriekstu un ķiploku pasta. Ķiploki kā mērces sastāvdaļa nostiprinājās, jo kļuva ļoti populāri jūrnieku vidū, kuri ticēja, ka ķiploki palīdz izvairīties no dažādām kaitēm. Mērce kļuva īpaši populāra, kad 1865. gadā kāds izsmalcinātais gardēdis savā grāmatā "Dženovas virtuve" publicēja Dženovas pesto recepti.[2][3]
Līdztekus zaļajam pesto ir arī sarkanais pesto, ko gatavo, par pamatu ņemot saulē kaltētus tomātus vai grauzdētu papriku. Pesto parasti tiek pasniegta ar pastu.
Galerija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]-
Pesto pagatavošana -
Sarkanais pesto -
Pasta ar pesto -
Pesto maize
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Campionato Mondiale Pesto al Mortaio. «Pesto's official recipe». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 18. oktobris. Skatīts: 2011. gada 10. augusts.
- ↑ 2,0 2,1 «Ko nestāstīt itāļiem jeb knifiņi pesto gatavošanai un baudīšanai». delfi.lv. 2022-05-05. Skatīts: 2022-12-27.
- ↑ 3,0 3,1 «Pesto Genovese: an Ageless Benchmark of Great Italian Cuisine». Skatīts: 2011. gada 11. oktobris.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Pesto.