Pēteris Mežeraups
| ||||||||||||
|
Pēteris Mežeraups (Mežaraups) (krievu: Пётр Христофорович Межерауп; 1895—1931) bija latviešu padomju kara lidotājs.
Dzimis 1895. gadā Kovnas (Kauņas) guberņā latviešu zemnieka ģimenē. Agri zaudēja vecākus, strādāja par kalpu. 15 gadu vecumā devās uz pilsētu, kur rūpnīcā kļuva par atslēdznieka mācekli, mācījās amatniecības kursos.
1915. gadā mobilizēts Krievijas Impērijas armijā, piedalījās Pirmajā pasaules karā kā aviācijas motorists (tehniskais darbinieks), līdz 1917. gadam bija ieguvis apakšvirsnieka dienesta pakāpi.
1917. gadā kļuva par 12. armijas aviācijas daļu izpildkomitejas un karavīru komitejas locekli. Piedalījās Oktobra revolūcijas bruņotajā sacelšanā Maskavā.
1918. gada februārī iestājās Sarkanajā armijā, bija Smoļenskas aviācijas grupas 1. vienības komisārs, decembrī kļuva par 8. armijas aviācijas komisāru. 1919. gadā pabeidza aviācijas skolu Jegorjevskā, pēc tā bija lidotājs. Karoja Krievijas pilsoņu karā Dienvidu frontē. Par šīm kaujām viņš saņēma savu pirmo Sarkanā Karoga ordeni.
1921. gada novembrī sāka dienēt Karēlijā. 1923. gada augustā iecelts par Turkestānas frontes Gaisa spēku priekšnieku, 1924. gada martā par kaujām pret basmačiem apbalvots ar otru Sarkanā Karoga ordeni (KPFSR). Tāpat apbalvots ar Buhāras TPR 2. šķiras Sarkanās Zvaigznes ordeni un Horezmas TPR Sarkanā Karoga ordeni.
Kopš 1924. gada vasaras Mežeraups kļuva par izmēģinātājlidotāju Zinātniskās izmēģināšanas lidlaukā Maskavā. Lidoja uz Afganistānu. 1924. gadā par lidojumu maršrutā Taškenta—Termeza—Kabula Mežeraups apbalvots ar trešo Sarkanās Zvaigznes ordeni, tas bija pirmais lidojums no Padomju Savienības uz Afganistānu pāri Hindukušam.[1]
1927. gadā iestājās Viskrievijas Komunistiskajā (boļševiku) partijā, apguva augstākā komandējošā sastāva kursus Sarkanās armijas Kara akadēmijā. Komandēja Ļeņingradas kara apgabala Gaisa spēkus, 1930. gadā sāka strādāt Sarkanās armijas Kara gaisa spēku inspekcijā.
Gājis bojā 1931. gadā avioavārijā kopā ar lidotāju Viktoru Pisarenko. Mežeraupa mirstīgās atliekas tika kremētas un apglabātas Donas kapu kolumbārijā, Maskavā.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Pirmais sasniedz Afganistānu. "Basmači cīņā pret padomju varu Turkestānā". Ilustrētā Pasaules Vēsture: 48. 2013. gada maijs.