Mainava

Mainava
	Mainava
	Mainava Mainava
Ģeogrāfija
Izvietojums	Bodenezers
Koordinātas	47°42′20″N 9°11′40″E / 47.705556°N 9.194444°EKoordinātas: 47°42′20″N 9°11′40″E / 47.705556°N 9.194444°E
Platība	0,447584 km²
Garums	1,1 km
Platums	0,6 km
Augstākais kalns	Šloshīgels; 425 m
Administrācija
	Vācija
federālā zeme	Bādene-Virtemberga
Demogrāfija
Iedzīvotāji	185 (2008)
	Mainava Vikikrātuvē

Mainava (vācu: Mainau) ir privātīpašumā esoša Bodenezera sala, kas ar tiltu savienota ar cietzemi. Slavena ar iekoptiem parkiem, dārziem un tropisko siltumnīcu. Uz salas atrodas bijusī Teitoņu ordeņa pils, kas mūsdienās pieder Zviedrijas karaliskajai Bernadotu ģimenei. Pilī katru gadu notiek Lindavas Nobela prēmijas laureātu tikšanās noslēguma pasākumi. 2015. gadā šeit tika pieņemta Mainavas deklarācija par pasākumiem pret globālo sasilšanu.

Sala līdz Napoleona sekularizācijas laikam piederēja Teitoņu ordenim. 1853. gadā salu iegādājās Bādenes lielhercogs Frīdrihs I. Pēc viņa nāves 1928. gadā salu īpašumā ieguva Bādenes Viktorija, Frīdriha I māsa un Zviedrijas karaļa Gustava V sieva. Pēc viņas nāves 1930. gadā sala nokļuva Viktorijas dēla prinča Vilhelma īpašumā. 1932. gadā princis Vilhelms uzdāvināja salu savam vienīgajam dēlam laulībā ar Krievijas cara Aleksandra II mazmeitu Mariju Pavlovnu Lennartam Bernadonam.

Lennarts Bernadots izveidoja salu par to, kas tā ir pašreiz, ierīkotams parkus, stādot eksotiskus augus un izveidojot tropu siltumnīcu ar simtiem taureņu. Salā savākti izcila augu kolekcija. Piemēram, parkos ir apmēram 1200 rožu šķirņu un 200 rododendru šķirņu. Tā kā Lennarts Bernadots apprecējās morgāniski, viņš zaudēja augstmaņa titulus. Tomēr 1951. gadā Luksemburgas lielhercogiene piešķīra viņam grāfa Visborga titulu. Lennarts Bernadots mira 2004. gadā, izveidodams salu par vienu no ievērojamākajiem tūrisma objektiem Bodenezera rajonā.