Maija apvērsums (Polija)
Maija apvērsums (Polija) Przewrót majowy | |||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Daļa no Starpkaru perioda | |||||||
Pilsudskis ar saviem sekotājiem apvērsuma laikā. | |||||||
| |||||||
Karotāji | |||||||
Sanācijai -lojālās armijas daļas | Valdībai -lojālās armijas vienības | ||||||
Komandieri un līderi | |||||||
Juzefs Pilsudskis |
Staņislavs Vojcehovskis Vincentijs Vitošs | ||||||
Spēks | |||||||
12 000 | 6000–8000 | ||||||
Zaudējumi | |||||||
Karavīri nogalināti: 215 Civiliedzīvotāji nogalināti: 164 militārpersonas un civilisti ievainoti: 920 Kopā: 1299 |
Maija apvērsums (poļu: Przewrót majowy vai Zamach majowy) bija valsts apvērsums Polijā, kas norisinājās 1926. gadā no 12. līdz 14. maijam. Tā rezultātā Juzefs Pilsudskis un viņa sekotāji, kas nebija apmierināti ar valsts vadības realizēto politiku un viņuprāt nestabilo politisko situāciju valstī, piespieda atkāpties valsts prezidentu Staņislavu Vojcehovski un premjerministru Vincentiju Vitosu, kuri piekāpās, jo nevēlējās, lai valstī izvērstos pilsoņu karš. Apvērsuma laikā sadursmēs dzīvību zaudēja 215 karavīri un 164 civiliedzīvotāji, kā arī gandrīz 1000 cilvēku tika ievainoti. Pēc apvērsuma tika ievēlēts jauns prezidents un izveidota režīmam lojāla valdība, izsludinot valstī konservatīvās "sanācijas" (poļu: sanacja — atveseļošanās) politikas realizāciju. Faktiski valstī tika izveidots autoritārs režīms, kas pastāvēja līdz pat valsts bojāejai 1939. gadā. Lai arī Pilsudskis pēc apvērsuma, neskaitot divus īsus termiņus premjerministra amatā, nomināli skaitījās tikai kara ministrs un bruņoto spēku ģenerālinspektors, viņš kopā ar pietuvinātu virsnieku kliķi, pārvaldīja valsti līdz savai nāvei 1935. gadā.
Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |