Latvijas PSR Augstākās Padomes vēlēšanas 1990. gadā
Latvijas PSR divpadsmitā sasaukuma Augstākās Padomes vēlēšanas notika 1990. gada 18. martā. Tās norisinājās 201 vienmandāta vēlēšanu apgabalā. Augstākās Padomes vēlēšanās piedalījās 81,25% (1 593 019) no visiem balsstiesīgajiem iedzīvotājiem. Tās bija pirmās vēlēšanas, kurās LPSR Augstākā Padome kļuva par vienpalātas parlamentu un vēlēšanu apgabalos varēja izvirzīt vairākus kandidātus.
Gatavošanās
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Viens no galvenajiem Latvijas politikas spēkiem pirms vēlēšanām bija 1988. gada oktobrī dibinātā Latvijas Tautas fronte (LTF) – kustība par neatkarību un radikālām tirgus reformām ekonomikā, kas bija populārākā latviešu vidū. Tā bija visbūtiskākā no sabiedriskajām organizācijām, kas sāka veidoties LPSR 1988. gadā un kļuva par Trešās atmodas dzinējspēku. LTF vadīja tās priekšsedētājs Dainis Īvāns un dzejnieks Jānis Peters. Pirms vēlēšanām LTF bloķējās ar Latvijas Nacionālās neatkarības kustību (LNNK).
Tie, kas atbalstīja Latvijas palikšanu PSRS sastāvā, apvienojās ap 1989. gada janvārī dibināto Internacionālo Darbaļaužu fronti (Interfronti), kuru vadīja Igors Lopatins un Anatolijs Aleksejevs.
Divi vēlēšanu bloki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pirms vēlēšanām izveidojās LTF, Zaļās partijas un LNNK bloks, kas konkurēja ar Interfrontes un Demokrātiskās iniciatīvas centra bloku. Abas “frontes” uzsāka aktīvu aģitāciju par saviem mērķiem. LTF un LNNK praktiski visos apgabalos izvirzīja savus kandidātus.
Latvijas Komunistiskajā partijā bija pārstāvēti abu strāvojumu piekritēji. Ievērojamākais no tās līderiem, kas bija tuvāki LTF, bija LPSR AP Prezidija priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs. Oponentu vidū LKP spilgtākais pārstāvis bija Rīgas pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētājs Alfrēds Rubiks.
Norise un rezultāti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1990. gada 18. marta vēlēšanās (vairākos apgabalos vēlēšanas vai to otrā kārta notika aprīlī) iedzīvotāju vairākums atbalstīja LTF izvirzītos deputātu kandidātus. Augstākajā Padomē pēc vēlēšanu rezultātiem izveidojās divas frakcijas — uzvarējusī LTF (131 deputāts) un opozicionārā "Līdztiesība" (57 deputāti). Vairākumu ieguva Latvijas neatkarības atjaunošanai draudzīgi spēki.
-
Tumši sarkanā - LTF deputāti, sarkanā - LKP deputāti, pelēkā - neatkarīgie jeb bezpartejiskie deputāti -
Dainis Īvāns, LTF vadītājs (2013. gads)
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vēlēšanu rezultāti
- Pirmās AP sēdes protokols, kurā ir statistika par deputātiem — 03.05.1990.
- LTF vēlēšanu platforma
- Ievēlēto deputātu saraksts
| ||||||||||||||||||||||
