Indra Briķe
| Indra Briķe | |
|---|---|
| Dzimusi |
1957. gada 29. decembrī Durbe, Latvijas PSR, PSRS |
| Nodarbošanās | aktrise |
Indra Briķe (dzimusi 1957. gada 29. decembrī Durbē) ir latviešu aktrise, strādājusi galvenokārt Liepājas teātrī un Dailes teātrī.
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]I. Briķe mācījusies Durbes vidusskolā un Liepājas 1. vidusskolā. 1977. gadā beigusi Liepājas teātra 2. aktieru studiju, kur mācījusies pie Antonijas Apeles un Oļģerta Krodera. No 1977. gada līdz 1992. gadam strādājusi Liepājas teātrī, kur atveidojusi galvenās lomas daudzos klasikas iestudējumos. O. Kroders kļūst par I. Briķes visnozīmīgāko režisoru, abu sadarbība vainagojas ar izciliem I. Briķes aktierdarbiem.
Pēc O. Krodera aiziešanas no Liepājas teātra arī I. Briķe meklē jaunas darba iespējas. 90. gadu sākumā viņa piedalās vairākās Jaunā Rīgas teātra izrādēs. Kopš 1993. gada viņa ir Dailes teātra aktrise, atveidojusi gan galvenās varones, gan arī otrā plāna lomas.
Apbalvojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Apbalvota ar Latvijas Ļeņina komjaunatnes prēmiju (1986).[1]
- Latvijas PSR Nopelniem bagātā skatuves māksliniece (1989).
- Saņēmusi „Lielā Kristapa" balvu kā labākajai aktrisei par Dārtas lomu filmā "Dzīvīte" (1989).
- Saņēmusi Lilitas Bērziņas balvu (2004, 1996).
- Apbalvota ar Atzinības krustu (4. šķira, 2008).[2]
- Spēlmaņu nakts ceremonijā saņēmusi balvu "Gada aktrise otrā plāna lomā" (2011)[3] un divas balvas "Gada aktrise" ceremonijās 1994. gadā un 2017. gadā — par Pegijas lomu izrādē "Pielūdzēja Nr. 1". Par lomu P. Sanajeva lugā "Apglabājiet mani zem grīdas" nominēta "Spēlmaņu nakts" 2011./2012. gada balvai kā labākā aktrise.
- Saņēmusi Krodera balvu (2014).
Nozīmīgākās lomas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dailes teātrī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Pegija (V. Vīnberga "Pielūdzēja nr. 1", 2017)
- Mammīte, Misis Elsinga (M. Mičelas "Vējiem līdzi", 2013)
- Hanna Portere Pita, Rabīns Izidors Helmevics, Henrijs, Etele Rozenberga (T. Kušnera "Eņģeļi Amerikā", 2012)
- Ņina Saveļjeva, vecāmāte (P. Sanajeva "Apglabājiet mani zem grīdas", 2012)
- Lenija Rīfenštāle (R. Paula, E. Mamajas, L. Brieža "Marlēna", 2011)
- Repņikova (A. Vampilova "Atvadas jūnijā", 2010)
- Žanna (B. Srbļanovičas „Siseņi", 2008)
- Oze (M. Zālītes "Pērs Gints nav mājās", 2007)
- Anna Doroteja Tērbuša (Ē.E. Šmita "Izvirtulis", 2006)
- Misis Holaitija (V.S. Moema „Penelope un Diks", 2004)
- Ģertrūde (V. Šekspīra „Hamlets", 2003)
- Raudupiete (A. Brigaderes „Raudupiete", 2003)
- Maša (I. Turgeņeva „Liekēdis", 2002)
- Amālija Kore (M. Zālītes, U. Marhilēviča „Tobāgo!", 2001)
- Anna (P. Mārbera „Nāc tuvāk!", 2001)
- Blanša Dibuā (T. Viljamsa „Ilgu tramvajs", 2000)
- Rašela (G. de Mopasāna „Mīlulis", 1999)
- Duņaša (A. Čehova "Ķiršu dārzs", 1998)
- Zane (Raiņa „Pūt, vējiņi!", 1998)
- De Turvela kundze (K. Hemptona „Bīstamie sakari", 1996)
- Terēza Rakēna (E. Zolā „Terēza Rakēna", 1996)
- Džuljeta (V. Šekspīra „Romeo un Džuljeta", 1994)
- Irēna (H. Ibsena „Kad mēs, mirušie, mostamies", 1993)
Liepājas teātrī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Stella Kempbela (Dž. Kiltija „Mīļais melis", 2000)
- Elvīra (M. Friša "Santakrusa", 1995)
- Annija (F. Molnāra "Spēle pilī", 1992)
- Jūlika (M. Friša "Štillers", 1991)
- Henrijs Kendels (M. Zīverta "Āksts", 1989)
- Žoanna Modū (Ē.M. Remarka "Triumfa arka", 1988)
- Skārleta O'Hāra (M. Mičelas "Vējiem līdzi", 1987)
- Ņina Zarečnaja (A. Čehova "Kaija", 1987)
- Margarita Gotjē (A. Dimā (dēla) "Kamēliju dāma", 1985)
- Aija (J. Jaunsudrabiņa "Aija", 1985)
- Randa Grabovska (J. Lūša "Ko tur liegties, nav vērts", 1983)
- Larisa Dmitrijevna (A. Ostrovska "Līgava bez pūra", 1982)
- Mirdza (Aspazijas "Vaidelote", 1981)
- Hermione, Perita (V. Šekspīra "Ziemas pasaka", 1980)
- Donja Sol de Silva (V. Igo "Kastīliešu gods", 1979)
- Pelnrušķīte (T. Gabes "Pelnrušķīte", 1978)
- Adela (F.G. Lorkas "Bernardas Albas māja", 1978)
- Spīdola (Raiņa "Uguns un nakts", 1977),
- Soņa Marmeladova (F. Dostojevska "Noziegums un sods", 1977)
Jaunajā Rīgas teātrī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Māte (F. Vedekinda "Pavasara atmoda", 1995)
- Emma (H. Pintera "Nodevība", 1994)
- Melhiora Montrei kundze (J. Mišimas "Marķīze de Sada", 1993)
- Irēna (A. Čaka „Matīss - kausu bajārs", 1993)
Lomas kino
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Māte ("Ar putām uz lūpām", 2017)
- Zemnieka sieva ("Aukstais tango", Krievija, 2017)
- Direktore ("Es esmu šeit", 2016)
- Pētera mamma („Mammu, es tevi mīlu", 2012)
- Atraitne („Rožu ieleja", Krievija, 2011)
- Kņaziene („Rīgas sargi", 2007)
- Ivara māte („Sauja ložu", 2002)
- Karina („Cilpā", 1991)
- Anna („Mazās kaislības", 1990)
- Biruta („Valsis mūža garumā", 1990)
- Dārta („Dzīvīte", 1989)
- Zelma („Ja mēs visu to pārcietīsim, 1987)
- Vizma („Vasara bija tikai vienu dienu", 1980)
- Maija („Zobena ēnā", 1976)
Lomas TV iestudējumos un seriālos
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Piedalījusies seriālos "Padomju džinsi" (2024), "Ēnu spēles" (2012), "UgunsGrēks" (no 2008) un "Neprāta cena" (no 2007), "Likteņa līdumnieki" (2002-2005), videofilmā "Suņu vīrs un Tille", (2002), seriālā "Doktora Kraufa noslēpums" (1998), TV iestudējumos M. Zīverta "Rīga dimd" (1989), Raiņa "Rīgas ragana" (1989), Ē.M. Remarka „Melnais obelisks" (1984) A. Upīša „Zaļā zeme" (1982), J. Jaunsudrabiņa „Vēja ziedi" (1980).
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- IMDb profils (angliski)
- Indra Briķe izrades.lv