Pāriet uz saturu

M142 HIMARS

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no HIMARS)
M142 HIMARS
M142 palaiž GMLRS raķeti Vaitsendsas raķešu poligonā 2005. gada janvārī
Tips
Izcelsmes vieta Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Ekspluatācijas vēsture
Ekspluatācijas laiks kopš 2010. gada
Kari
Izgatavošanas vēsture
Izgatavotājs Lockheed Martin Missiles and Fire Control
Izmaksas 3,5 miljoni USD (2014)[3]
Pavisam izgatavoti > 540[4]
Tehniskās detaļas
Masa 16 250 kg[5]
Garums 7 m
Platums 2,4 m
Augstums 3,2 m
Apkalpe 3
Šaušanas zona 360°
Efektīvais šaušanas attālums
  • 2 — 300 km
  • 92 km, M30/31 GMLRS[6]
Maksimālais šaušanas attālums 300 km, ATACMS,[7]
500 km, PrSM
(no 2023. gada)
Transportlīdzekļa bruņas viegls
Galvenais
bruņojums
  • 6 × 227 mm M30/M31 sērijas raķetes vai
  • 1 × 610 mm ATACMS raķete vai
  • 2 raķetes PrSM
    (no 2023. gada)
Dzinējs Caterpillar 3115 ATAAC 6,6 litru dīzeļdzinējs
290 ZS[8]
Darbības
attālums
 480 km
Ātrums 85 km/h

M142 HIMARS (M142 High Mobility Artillery Rocket System — "Augstas mobilitātes artilērijas raķešu sistēma") ir ASV vieglā daudzlādiņu raķešu palaišanas iekārta. Tā ir M270 Multiple Launch Rocket System riteņu versija. To 1990. gadu beigās izstrādāja ASV Armijai.

Pārskats

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

M142 sistēma tiek uzstādīta uz ASV Armijas Family of Medium Tactical Vehicles (FMTV; "Vidēja lieluma taktisko transportlīdzekļu saime") piecu tonnu kravas automašīnas šasijas (modelis M1140). HIMARS iekārtā ir viens bloks ar sešām GMLRS raķetēm vai vienu ATACMS raķeti, un tā var palaist visu M270 Multiple Launch Rocket System munīcijas saimi. M142 munīcijas komplekti ir savstarpēji aizvietojami ar M270 MLRS, tomēr tas spēj pārvadāt tikai vienu komplektu, nevis standarta divus M270 un tā variantus.

Nesēja automašīnas logi ir izgatavoti no safīra loksnēm, kas laminētas ar stiklu un polikarbonātu.[9] HIMARS var transportēt ar Lockheed C-130 Hercules lidmašīnu. Sākotnēji FMTV šasiju ražoja BAE Systems Mobility & Protection Systems (agrākais Armor Holdings Aerospace un Defense Group Tactical Vehicle Systems Division). No 2010. līdz 2017. gadam to ražoja Oshkosh Corporation. Gan šasiju, gan palaišanas sistēmu tagad ražo uzņēmums Lockheed Martin Missiles & Fire Control Kamdenā, Arkanzasā.[10]

M142 ir pārbaudīta arī kā vispārējā palaišanas iekārta gan artilērijas raķetēm, gan AMRAAM pretgaisa raķetes SLAMRAAM virszemes palaišanas variantam.[11]

M142 apkalpē ir artilērists, automašīnas vadītājs un palaišanas iekārtas vadītājs.

Raķetes

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

HIMARS sistēma var palaist šādas raķetes:

MLRS

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

MFOM (MLRS Family of Munitions) saimes M28 raķetes ir M270 sistēmas nevadāmo M26 raķešu variants.[12] Katrā komplektā ir 6 identiskas 227 mm raķetes.

  • M28 praktizēšanās raķetes. Tas ir M26 variants ar trim balasta konteineriem un trim dūmu marķēšanas konteineriem.
  • M28A1 samazināta darbības rādiusa praktizēšanās raķete (RRPR) ar trulu priekšgalu. Attālums samazināts līdz 9 km.
  • M28A2 zemu izmaksu samazināta darbības rādiusa praktizēšanās raķete (LCRRPR) ar trulu priekšgalu. Attālums samazināts līdz 9 km.

GMLRS

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

GMLRS (Guided Multiple Launch Rocket System) raķetēm ir paplašināts darbības rādiuss, un tās inerciālajai navigācijas sistēmai ir pievienota GPS vadība. Katrā komplektā ir 6 identiskas 227 mm raķetes. GMLRS raķetes tika ieviestas 2005. gadā. M30 un M31 raķetes, izņemot to kaujas galviņas, ir identiskas. Līdz 2021. gada 1. decembrim bija saražots 50 000 GMLRS raķešu.[13]

  • M30 raķetēs izmanto 404 DPICM M101 kasešu munīciju. Attālums: 15 — 92 km. No 2004. līdz 2009. gadam tika saražotas 3936 raķetes, ražošanu pārtrauca par labu M30A1.[14] Atlikušās M30 raķetes tiek atjauninātas ar M30A1 vai M31A1 kaujas galviņu.[12]
  • M30A1 raķetes ar alternatīvo kaujas galviņu (Alternative Warhead, AW). Attālums: 15 – 92 km. GMLRS raķete, kas aizstāja M30 munīciju ar aptuveni 182 000 volframa fragmentiem, kas noklāj daudz lielāku platību.[15][16] Tās sāka ražot 2015. gadā.
  • M30A2 raķetes ar alternatīvo kaujas galviņu. Attālums: 15 – 92 km. Tā ir uzlabota M30A1 ar nejutīgu munīcijas dzinējsistēmu (Insensitive Munition Propulsion System, IMPS). Tas ir vienīgais M30 variants ražošanā kopš 2019. gada.[17]
  • M31 raķetes ar 91 kg spēcīgi sprāgstošu vienotu kaujas galviņu ar 23 kg PBX-109 sprāgstvielas tērauda sprādziena sadrumstalojošā korpusā.[18] Attālums: 15 – 92 km. Raķetes ražošana tika uzsākta 2005. gadā. Kaujas galviņu izgatavo General Dynamics.
  • M31A1 raķetes ar 91 kg spēcīgi sprāgstošu vienotu kaujas galviņu. Attālums: 15 – 92 km. Uzlabots M31 ar jaunu vairāku režīmu detonatoru, kas ļauj veikt sprādzienu gaisā.[19]
  • M31A2 raķetes ar 91 kg spēcīgi sprāgstošu vienotu kaujas galviņu. Attālums: 15 — 92 km. Uzlabots M31A1 ar nejutīgu munīcijas dzinējsistēmu (Insensitive Munition Propulsion System). Tas ir vienīgais M31 variants ražošanā kopš 2019. gada.
  • ER GMLRS raķetes ar paplašinātu darbības rādiusu līdz 150 km. Raķetēm tiek izmantots nedaudz palielināts raķešdzinējs, jaunas konstrukcijas korpuss un ar asti darbināma vadība. Tām ir vienotaiss un AW variants.[20] Pirmais veiksmīgais ER GMLRS izmēģinājumu lidojums notika 2021. gada martā.[21]

ATACMS

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

ATACMS (Army Tactical Missile System, "Armijas taktisko raķešu sistēma") ir 610 mm zeme-zeme raķešu sērija ar darbības rādiusu līdz 300 km. Katrā raķešu komplektā ir viena ATACMS raķete. 2022. gada ASV bruņoto spēju arsenālā bija tikai M48, M57 un M57E1 raķetes.

  • M39 (ATACMS Block I) raķete ar inerciālu vadību. Raķetē ir 950 M74 pretkājnieku un pretmateriālu (APAM) mazkalibra bumbas. Attālums: 25 — 165 km. No 1990. līdz 1997. gadam tika saražotas 1650 M39 raķetes, kad ražošanu pārtrauca par labu M39A1. M39 ir vienīgais ATACMS variants, ko var palaist no visiem M270 un M142 variantiem.
  • M39A1 (ATACMS Block IA) raķete ar GPS vadību. Raķete nes 300 M74 APAM mazkalibra bumbas. Attālums: 20 — 300 km. M39A1 un visas vēlāk ieviestās ATACMS raķetes var izmantot tikai ar M270A1 (vai tā variantiem) un M142. No 1997. līdz 2003. gadam tika saražotas 610 M39A1 raķetes.
  • M48 (ATACMS Quick Reaction Unitary; QRU) raķete ar GPS vadību. Raķete nes 227 kg WDU-18/B ļoti eksplozīvu fragmentīvu kaujas galviņu, kas aizgūta no ASV Jūras spēku pretkuģu raķetes Harpoon. Attālums: 70 — 300 km. No 2001. līdz 2004. gadam tika saražotas 176 M48 raķetes, kad ražošana tika pārtraukta par labu M57.
  • M57 (ATACMS TACMS 2000) raķete ar GPS vadību. Raķete apgādāta ar WDU-18/B kaujas galviņu. Attālums: 70 — 300 km. No 2004. līdz 2013. gadam tika saražotas 513 M57 raķetes.[14][12]
  • M57E1 (ATACMS Modification; MOD) raķete ar GPS vadību. M57E1 ir apzīmējums modernizētām M39 un M39A1 raķetēm ar pārstrukturētu dzinēju, atjauninātu navigācijas un vadības programmatūru un aparatūru, kā arī vienotu WDU-18/B kaujas lādiņu M74 APAM bumbu vietā. Tām ir arī tuvuma sensors detonācijai gaisā. Modernizācijas darbi tika uzsākti 2017. gadā ar sākotnējo pasūtījumu 220.[12][14] Plānots, ka programma beigsies 2024. gadā, kad tiks ieviesta Precision Strike Missile (PrSM), kas aizstās ATACMS raķetes ASV arsenālā.

PrSM

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

PrSM (Precision Strike Missile) ir jauna ar GPS vadāmu raķešu sērija, kas 2024. gadā sāks aizstāt ATACMS raķetes. PrSM ir jaunizveidota laukuma iedarbības kaujas galviņa, un tās darbības rādiuss ir 60 — 499 km. PrSM raķetes var palaist no M270A2 un M142 ar raķešu blokiem, kas satur 2 raķetes. Sākot ar 2022. gadu PrSM tiek ražotas zemā prioritātē, un gada laikā ASV militārpersonām plānots piegādāt 110 raķetes.[22][14]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ «Exclusive: US deploys long-range artillery system to southern Syria for first time». CNN. 2017. gada 13. jūnijs.
  2. ↑ «HIMARS Strike At Night In Iraq • 2016 Mosul Advance». Gung Ho Vids. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 11. decembris – caur YouTube.Veidne:Cbignore
  3. ↑ Joakim Oestergaard. «About the HIMARS». Aeroweb. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 23. aprīlis. Skatīts: 2015. gada 28. aprīlis.
  4. ↑ «HIMARS». Lockheed Martin. 2022. gada 18. maijs. Skatīts: 2022. gada 22. jūnijs.
  5. ↑ «High Mobility Artillery Rocket System (HIMARS) — M142». USAASC.
  6. ↑ «Lockheed Tests Improved GMLRS Rocket». Army technology. 2009. gada 8. novembris.
  7. ↑ «MGM-140 Army Tactical Missile System (ATACMS)». Missile Threat. CSIS.
  8. ↑ Himars
  9. ↑ "Saint-Gobain delivers sapphire-engineered transparent armor" UPI / press release, 5 November 2013. Accessed: 19 June 2014.
  10. ↑ «Lockheed Martin Delivers First HIMARS Vehicle Produced 100 Percent in Camden Arkansas». Lockheed Martin. 2017. gada 26. jūlijs.
  11. ↑ «Lockheed Martin's HIMARS Launcher Successfully Fires Air Defense Missile». Lockheed Martin. Skatīts: 2022. gada 1. maijs.
  12. ↑ 12,0 12,1 12,2 12,3 Colonel Joe Russo, CO 14 Marines (May 2018). "Long-Range Precision Fires". Marine Corps Gazette: 40.
  13. ↑ Kinsey Lindstrom. «Army celebrates production of 50,000th GMLRS rocket and its continued evolution». Program Executive Office Missiles and Space. Skatīts: 2022. gada 23. jūnijs.
  14. ↑ 14,0 14,1 14,2 14,3 Paul E. Turner. «Precision Fires Rocket and Missile Systems». U.S. Army Precision Fires Rocket & Missile Systems Project Office, 2016. gada 27. aprīlis. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 12. jūnijā. Skatīts: 2022. gada 23. jūnijs.
  15. ↑ «FY 2015 Annual Report: Guided Multiple Launch Rocket System – Alternate Warhead (GMLRS-AW) M30E1». The Office of the Director, Operational Test and Evaluation. January 2016. Skatīts: 2022. gada 23. jūnijs.
  16. ↑ «The new M30A1 GMLRS Alternate Warhead to replace cluster bombs for US Army Central 71601171». armyrecognition.com. 2017. gada 16. janvāris. Skatīts: 2022. gada 9. jūlijs.
  17. ↑ «Guided Multiple Launch Rocket System/Guided Multiple Launch Rocket System Alternative Warhead (GMLRS/GMLRS AW)». Defense Acquisition Management Information Retrieval. 7. lpp. Skatīts: 2022. gada 23. jūnijs.
  18. ↑ «GMLRS Unitary Warhead». General Dynamics. Skatīts: 2022. gada 23. jūnijs.
  19. ↑ «Weapon System Handbook». Program Executive Office Missiles and Space. 111–112. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 14. augustā. Skatīts: 2022. gada 24. jūnijs.
  20. ↑ Jen Judson. «Army, Lockheed prep for first extended-range guided rocket test firing». Defense News, 2020. gada 13. oktobris. Skatīts: 2022. gada 24. jūnijs.
  21. ↑ «Mission Success: Lockheed Martin's Extended-Range Guided Multiple Launch Rocket System Soars In Flight Test». Lockheed Martin. Skatīts: 2022. gada 25. jūnijs.
  22. ↑ «Precision-Guided Munitions: Background and Issues for Congress». Congressional Research Service. 22. lpp. Skatīts: 2022. gada 23. jūnijs.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=M142_HIMARS&oldid=4184299"