Brīvmūrniecība

Viens no galvenajiem brīvmūrnieku simboliem — taisnstūris un cirkulis. Uzskata, ka burts G simbolizē ģeometrijas zinātni.

Ikona "Dievs kā Ģeometrs (arhitekts)" no Bible moralisée (13. gadsimts).

Brīvmūrniecība, arī Brīvmūrnieku ordenis, masonu jeb frankmasonu (no franču: franc — 'brīvs', maçon — 'mūrnieks') kustība, ir saskaņā ar brālības principiem veidota organizācija, lielā mērā arī vairāk vai mazāk integrēta vispasaules savienība, kuras dalībniekus — brīvmūrniekus — vieno kopīgi morāles, ētikas, filosofijas, metafizikas principi un ideāli.

Brīvmūrniecības vēsture

Pirmais Karaliskās biedrības prezidents Kristofers Rens, brīvmūrnieks kopš 1691. gada.

Pirmais ASV prezidents Džordžs Vašingtons brīvmūrnieku ložas darbos (1793).

Brīvmūrniecības vēsturē mēdz nošķirt divus posmus — pirms un pēc Anglijas lielložas izveidošanas 1717. gadā. Pirmā jeb agrīnā posma brīvmūrniecības vēsture nav īsti skaidra. Pārbaudīti zinātniski fakti šeit mijas ar leģendām, alegorijām, ticējumiem un nepierādītām teorijām. Tā par brīvmūrniecības atskaites punktu nereti tiek pieņemts ķēniņa Zālamana tempļa būvniecības laiks. Brīvmūrniecības izveidošanos mēdz saistīt arī ar Templiešu ordeni, kura nosaukums arī cēlies no Zālamana tempļa, un arī daudzi šī ordeņa likteņa pavērsieni ar to ir saistīti.

Savukārt otro vēstures posmu līdz pat mūsdienām varētu apzīmēt kā apzinātu brīvmūrniecības instituēšanas sākumu, un tas ir samērā labi dokumentēts un aprakstīts. Informācija par brīvmūrnieku ložām un to darbību mūsdienās ir pieejama daudzos drukātos un elektroniskos ziņu avotos, tai skaitā arī Latvijā. Sabiedrībā vienmēr ir bijusi noteikta interese par brīvmūrnieku sarakstiem un ir pat izdotas veselas grāmatas ar šādiem uzskaitījumiem.

20. gadsimtā ar brīvmūrnieku vārdu saistās 80. gados Itālijā plašu publicitāti ieguvusī skandālu virkne saistībā ar neregulāro ložu "P-2", kad atklātībā nāca šīs ložas saistība ar mafiju, valsts amatpersonu korupciju un nevēlamu personu nogalināšanu. Regulārā brīvmūrniecība krasi vēršas pret šādām „kaktu ložām”, kas netiek uzskatītas par brīvmūrnieku kustības sastāvdaļu.

Brīvmūrniecība un Augstākā būtība

Viens no galvenajiem brīvmūrniecības principiem ir Augstākās būtības atzīšana, kā arī brīvmūrnieku tradīciju, rituālu un procedūru saistība ar to. Reliģijā augstākā būtība nav nekas cits, kā Dievs. Taču brīvmūrniecībā Augstākā būtība netiek tieši identificēta ar Dievu teoloģiskajā (Bībeles) izpratnē. Augstākā būtība ir daudz plašāks, komplicētāks, drīzāk filosofisks, nekā teoloģisks jēdziens. Galvenā saikne ar reliģiju šeit saglabājas morāles un ētikas aspektā. Savukārt Augstākā būtība atklājas kā Dižais Pasaules Arhitekts (arī Lielais Visuma Celtnieks), kas var būt gan Dievs, gan Pasaules kārtība, kuras izcelsme cilvēkiem nav precīzi zināma, varbūt nav arī svarīga, bet kurā tie tic taisnīgumam, godam un citiem morāles un ētikas principiem, pieņemot tos kā absolūto patiesību un pakārtojot tiem savas domas un rīcību.

Lielo Visuma Celtnieku brīvmūrniecība redz kā tikumisku būtību, kas iedzimta katrā cilvēka dvēselē, tai pašā laikā atstājot pilnīgu uzskatu brīvību par šo Augstāko būtību, ļaujot katram cilvēkam veidot savu priekšstatu un tiekties uz to saskaņā tikai ar savu pārliecību.

Tādā veidā var teikt, ka brīvmūrniecība iet paralēlu ceļu baznīcai, taču ar to neidentificējas. Reliģiskajos jautājumos brīvmūrniecības vairums iestājas par ticības brīvību un cīnās pret šauru dogmatismu un sektantismu, tos uzskatot par vienu no sabiedrības sašķeltības un cilvēka cieņu pazemojošiem faktoriem.

Bez regulārās brīvmūrniecības pastāv arī tā saucamā liberālā brīvmūrniecība, kas vēsturiski saistīta ar Francijas Dižajiem Austrumiem (Grand Orient de France). Krievijas Impērijā pēc konstitucionālo reformu veikšanas 1912. gadā tika nodibināts Krievijas Tautu Lielais Austrums, kura sastāvā viena loža darbojās arī Rīgā. Dižajiem Austrumiem piebiedroties var arī tie, kas sevi uzskata par agnostiķiem, ateistiem vai panteistiem, daudzās liberālās brīvmūrniecības ložās uzņem gan vīriešus, gan sievietes.

Brīvmūrniecības uzdevumi, organizācija un darbība

Brīvmūrnieku pamata organizatoriskā vienība ir loža. Mūsdienās brīvmūrnieku ložas apvieno pārsvarā izglītotus un attiecīgi iesvētītus cilvēkus. Par viņu galveno uzdevumu tiek uzskatīts kopīgi strādāt, lai tikumiski un garīgi pilnveidotu paši sevi un sabiedrību. Brīvmūrnieku darbība ir virzīta uz morāles sistēmas veidošanu, kas apslēpta alegorijās un atklājas simbolos. Var arī teikt, ka brīvmūrniecības uzdevums ir būtības likumu izzināšana, lai tos mērķtiecīgi pielietotu un ietekmētu cilvēci tās evolūcijas garīgajā un tikumiskajā pilnveidošanas ceļā. Tik plašs mērķis brīvmūrniekiem liek saskarties ar daudzveidīgiem jautājumiem, piemēram, reliģiskajiem, filosofiskajiem, sociālajiem, morāles un pat okulta un citiem jautājumiem.

Viens no svarīgākajiem brīvmūrniecības postulātiem uzsver, ka patiesība ir neuzvarams spēks tam, kurš prot tajā orientēties un rīkoties bez prātu aptumšojušās pārliecības un kaislībām. Brīvmūrnieku vidū var tikt uzņemts katrs bez īpašām ārējām atšķirībām — cilvēkam tikai jābūt iekšēji brīvam un ar labiem tikumiem. Galvenais nosacījums, lai kāds (meklētājs) tiktu uzņemts brīvmūrniecībā ir — krietns vīrs ar labu slavu, kurš vēlas pievienoties citiem sev līdzīgiem. Līdz ar to brīvmūrnieku vidu atrodami gan monarhi un valdību pārstāvji, gan vienkārši strādnieki, gan bagāti, gan maznodrošināti. Taču viņi visi uzskata viens otru par līdzīgiem brāļiem.

Kā vienu no aktuālākajiem saviem uzdevumiem brīvmūrniecība uzskata veicināt izlīdzinošu sintēzi starp reliģiju un zinātni, rast savstarpēju līdzsvaru starp sociālajām grupām. Lai radoši pildītu šo uzdevumu, brīvmūrnieku ložas parasti cenšas veidot mierīgu iekšējo atmosfēru, kur katram ir jāabstrahējas no savas oficiāli veicamās lomas ikdienas dzīvē. Taču, kā ložā, tā arī ikdienas dzīvē katrs brīvmūrnieks tiek aicināts kļūt par sociālu strādnieku kopīgo brīvmūrniecības mērķu labā.

Tāpat kā attiecībās ar reliģiju, brīvmūrniecība savos uzskatos nebalstās arī tikai uz zinātni. Līdztekus racionālo zināšanu izmantošanai, brīvmūrniecība ir pieņēmusi arī virkni okultisma elementu, tādu, kas likušies nepieciešami un noderīgi. Tā, atsevišķas brīvmūrnieku paražas un rituāla sastāvdaļas ietver sevī ceremoniālās maģijas pēdas. Piemēram, tradīcija veikt visai stingru pārbaudi jaunpienācējam ložā dažādu rituālu veidā, vai arī savienoties ķēdē sadotām rokām, simbolizējot brīvmūrniecības spēku un vienotību. Šādā ķēdē tiek mēģināts radīt pastiprinātu egregoru, tas ir — savienojoties tiek apvienots un pastiprināts katra ķēdē stāvošā atsevišķais psihiskais spēks. Tai pat laikā brīvmūrniecība skaidro atšķirību starp rituālu reliģisko aspektu un maģijas rituālu. Pirmajā gadījumā cilvēks, no brīvmūrniecības viedokļa, kļūst par pasīvu būtni Lielā sākuma priekšā un tas izpaužas lūgšanā. Taču maģija brīvmūrniecības interpretācijā ir ar zināšanu sistēmu saistīts rituāls, kas apliecina cieņu un godbijību Dižā Pasaules Arhitekta priekšā, vienlaicīgi attīstot garu un apslēptos dabas spēkus katrā indivīdā.

Sociāli politisko jautājumu sfērā brīvmūrniecība par savu uzdevumu uzskata harmoniskāk attīstīt atsevišķu cilvēku personību un ciešāk integrēt šīs personības vienotā sabiedriskā kolektīvā. Tas izpaužas arī vēsturiskajā brīvmūrniecības devīzē „Brīvība, Brālība, Vienlīdzība” (šo devīzi franču brīvmūrniecībā ieviesa pazīstamais franču mistiķis Klods De Sen-Martens 17. gadsimta beigās. Brīvmūrniecības sena devīze ir arī „Deus Meumque Jus”). Šī latīņu valodas devīze dažkārt tiek tulkota kā „Dievs un manas tiesības”. Taču tā jēga precīzāk būtu izsakāma kā „Dievs (arī taisnīgums) ir cilvēka tiesības”.

Lai gan brīvmūrniecība kā vēsturiska parādība vienmēr bijusi attīstībā, atšķirībā no politiskām partijām, tā gadsimtu garumā nav ieguvusi kādas politisku programmas veidolu. Politiskās partijas brīvmūrniecība uzskata par pārejošām sabiedrības parādībām, kuru mūžs parasti ilgst tikai divus, trīs gadu desmitus. Brīvmūrniecība uzskata, ka tās platformai jāveidojas no mūžīgām cilvēces vērtībām, kuru pamats ir Absolūtā patiesība. Tikai formas ziņā tā tiek piemērota un ieviesta dzīvē atkarībā no laikmeta un valsts.

Līdz ar to brīvmūrniecība, atšķirībā no plašākā sabiedrībā visai izplatītiem uzskatiem, pastāv ārpus politikas un, saskaņā ar savām tradīcijām, iekšējo kārtību un rituālu, jebkura veida politiskas diskusijas un strīdi brīvmūrnieku ložās ir stingri aizliegti. Tā ir viena no galvenajām brīvmūrniecības iezīmēm. Tai pat laikā brīvmūrniecība ir bijusi un sagaidāms, ka arī nākotnē būs ievērojams faktors katras valsts sabiedriskajā dzīvē.

Kaut arī, ar ļoti labām idejām, brīvmūrniecība bieži ir sastapusies arī ar dažādiem šķēršļiem — viņu neviennozīmīgi uztveramo simboliku un rituālus, saistību ar dažādām apslēptām (tikai šauram lokam) organizācijām.

Brīvmūrniecība Latvijā

Rīgas brīvmūrnieku ložas nams Vaļņu ielā pirms nojaukšanas 19. gadsimta beigās (arhitekts Kristofs Hāberlands).

Lielās Ģildes nams, kurā līdz 1938. gadam darbojās Rīgas loža "Jāņuguns".

Vecākā Rīgas loža "Ziemeļzvaigzne" dibināta 1750. gadā, tā bijusi pakļauta Anglijas lielložas Provinciālložai Krievijā un Vācijā. Otro ložu “Pie trīs kronētiem zobeniem” nodibināja Kurzemes un Zemgales hercogistes galvaspilsētā Jelgavā 1754. gadā. 1765. gadā Rīgas loža tika pārdēvēta par Striktās Observances sistēmas “Zobena ložu”, kurā 1766. gadā tika uzņemts Johans Gotfrīds Herders. Johans Vilhelms fon Cinnendorfs 1770. gadā nodibināja Vācijas Brīvmūrnieku Lielo Zemes ložu, kas nepakļāvās Striktajai Observancei, un izveidoja atšķirīgu augstāko grādu sistēmu. 1773. gadā šīs sistēmas pārstāvji Rīgā nodibināja ložu “Apolons” (Apollo) un 1777. gadā ložu “Kastors” (Castor).

1779. un 1780. gadā Jelgavas ložās darbojās Aleksandrs Kaljostro, kas ieviesa savu oriģinālo Ēģiptes sistēmu Misraim rituālā. 1790. gadā Rīgas loža "Mazā pasaule" no Krievijas provinciālložas lielmeistara Ivana Jelagina saņēma Anglijas lielložas patentu un darbojās angļu rituālā. Franču revolūcijas iespaidā 1794. gadā Krievijas ķeizariene Katrīna II saviem valstsvīriem brīvmūrniekiem darīja zināmu, ka tam vairs nav viņas piekrišanas. Lai gan nebija oficiāla aizlieguma, visas ložas Rīgā, Jelgavā, Aizputē un Liepājā brīvprātīgi apturēja savu darbību. 1796. gadā apturētās Jelgavas ložas bibliotēku nodeva Jelgavas akadēmiskajai ģimnāzijai, kas 1800. gadā saturēja aptuveni 30 tūkstošus grāmatu. 1815. gadā Jelgavas loža atsāka darboties zviedru rituālā, pievienojoties Krievijas Impērijas lielložai “Astraea” 1818. gadā. Sakarā ar pamatotajām bažām par brīvmūrniecības politizāciju Aleksandrs I 1822. gadā atkārtoti izdeva rīkojumu slēgt visas brīvmūrnieku ložas. Vairāki brīvmūrnieki, kas vēlāk tika nodēvēti par dekabristiem, izveidoja slepenās Ziemeļu un Dienvidu savienības. Pēc Dekabristu sacelšanās apspiešanas 1825. gadā līdz pat 1905. gada revolūcijai nav ziņu par brīvmūrnieku darbību Latvijas teritorijā. 1911. gadā tika nodibināts “Krievijas Tautu Lielais Austrums”, viena tam pakļauta loža darbojusies Rīgā. Pirmā pasaules kara laikā Liepājā kopš 1916. gada darbojās vācu militārā loža “Enkurs un zobens”, Jelgavā loža “Vācu zobens austrumos”, bet Rīgā “Hanziešu uzticība”. Pēc kara beigām 1921. gadā tika izveidota Liepājas loža "Enkurs", 1924. gadā Rīgas loža "Jāņuguns". Abas ložas slēdza pirms vācbaltiešu izceļošanas.

Brīvmūrniecības attīstība pēc 1993. gada

Regulārā brīvmūrniecība

1993. gadā atjaunoja ložu "Jāņuguns", kas no 1996. gada darbojās Vācijas Apvienoto lielložu sastāvā, 1996. gadā reģistrēja "Brīvmūrniecības Atjaunošanas biedrību Latvijā". 2002. gadā atjaunoja Rīgas ložas "Ziemeļzvaigzne" (AFAM Vācijas lielložas rituālā) un "Pie Zobena" (Cinendorfa rituālā). 2002. gada nogalē Vācijas Apvienotās lielložas vienojās par Latvijas lielložas dibināšanu 2003. gada 8. martā. 2003. gada decembrī arī Anglijas Apvienotā lielloža atzina Latvijas lielložas regularitāti.

2006. gadā tika atjaunota Rīgas loža "Apollo" (darbojas Emulācijas rituālā angliski), 2009. gadā Liepājas loža "Enkurs" (AFAM Feslera rituālā), 2014. gadā Ventspils loža "Hanzas uzticība" (AFAM Vācijas lielložas rituālā) un Rīgas loža "Mazā pasaule" (Feslera rituālā), 2017. gadā Rīgas loža "Kastors" (Cinendorfa rituālā), 2020. gadā loža "Pie trim Latvijas zvaigznēm", loža "Pie trim kronētiem zobeniem", Vidzemes loža "Gaujas Gaisma" un pētniecības loža "Academia Petrina". Līdztekus tam Rīgā kopš 2004. gada tika atvērta arī senā un akceptētā skotu rituāla (AASR) perfekcijas loža Clavis Rigensis, kapituls "Tempļa Pils", vēlāk areopāgs "Garlībs Merķelis", konsistorija "Johans Gotfrīds Herders", bet 2007. gadā tika iesvētīta AASR Augstākā Rāte.

Neregulārā brīvmūrniecība

2005. gadā Francijas lielloža nodibināja savu "Apvienoto Latvijas lielložu" (franču: Grande Loge Unie de Lettonie) un perfekcijas ložu, kas ietilpst Eiropas Apvienoto lielložu konfederācijā (Confédération des Grandes Loges Unies d'Europe). 2007. gadā arī Francijas Sieviešu lielloža (Grande Loge féminine de France) Rīgā nodibināja sieviešu ložu "Burvju Flauta" (La flûte enchantée), bet vēlāk Spānijas Sieviešu Lielie austrumi nodibināja savu sieviešu ložu "Rīta zvaigzne" (L'Etoile du matin).

2009. gadā Polijas Dižie Austrumi (Loże WWP) sadraudzībā ar Francijas Dižajiem Austrumiem dibināja Rīgas ložu Moria, kas 2015. gadā pievienojās 15 Eiropas Ložu Brālības Sadarbības Līgumam. 2014. gadā Senais un Sākotnējais Memfisas-Micraima Rits Rīgas Austrumos nodibināja ložu Maat. 2015. gadā tika iesvētīta Rīgas loža Aurora Balticum. 2018. gada decembrī Latvijā uzsāka darbu Senā un Sākotnējā Memfisas-Misraima Rita Cienījamais Trīsstūris "Akhet" Nr. 132 Rīgas Austrumos.

Literatūra

• Aleksandrs Gīze. Brīvmūrnieki. — Jumava, Rīga, 2005.
• Kērks V. Maknaultijs. Brīvmūrnieki. Simboli, noslēpumi, ietekme. — Jāņa Rozes apgāds, Rīga, 2006.
• Domenico V. Ripa Montesano, Vademecum di Loggia, Edizione Gran Loggia Phoenix-Roma Italia 2009 ISBN 978-88-905059-0-4.
• Straube Gvido. Brīvmūrniecība Latvijā apgaismības gadsimtā. // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 1992. Nr.2., 56.-73.
• Dr. Pauls Daija: INTERVIJAS / prof. Valdis Pīrāgs "Apgaismības laikmeta neredzamie tīkli"
• N.Berberovas grāmata " Люди и ложи. Русские масоны XX столетия" (krieviski)
• M. Moramarko grāmata "Масонство в прошлом и настоящем" (krieviski)
• B. Bašilova grāmata "Почему Николай I запретил в России масонство?"^{[novecojusi saite]} (krieviski)

Antimasoniskā literatūra

• V.Mališevs. Zem masonu maskas. — Avots, Rīga, 1985.
• Jüri Lina. Zem skorpiona zīmes. — Tulkojis un izdevis Jānis Siliņš, 2005.

Ārējās saites

• Britu enciklopēdijas (Encyclopedia Britannica 1911, 11th Ed.) sadaļa par brīvmūrniecību (angliski)
• Senākā brīvmūrnieku konstitūcija no 1734. gada (Džeimsa Andersona un Bendžaamina Franklina apkopojumā) (angliski)
• Apvienotās Anglijas lielložas mājaslapa (angliski)
• Latvijas lielložas mājas lapa (latviski)(angliski)
• loža Aurora Balticum Rīgā
• Memfisas-Misraima Rita Trīsstūris "Akhet" Nr.132 Rīgas Austrumos
• Senā un Sākotneja Memfisas-Misraima Rita darbnīca "Maat" Nr.127 Rīgas pilsētas Austrumos" Arhivēts 2019. gada 1. jūlijā, Wayback Machine vietnē.