Vistveidīgie
Vistveidīgo putnu kārta (Galliformes) ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas apvieno 5 mūsdienās dzīvojošu putnu dzimtas. Pazīstamākie putni vistveidīgo kārtā ir tītari, rubeņi, irbes, vistas, pērļvistas, paipalas un fazāni. Visbiežāk sastopamais šīs kārtas putns pasaulē ir mājas vista (Gallus gallus domesticus). To skaits 2003. gadā bija 24 miljardi.[1] Vistveidīgo kārtā kopumā ir vairāk kā 250 sugas.
| Vistveidīgie Galliformes (Temminck, 1820) | |
|---|---|
 Pelēkās savvaļas vistas gailis (Gallus sonneratii) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Apakšklase | Īstie putni (Neornithes) |
| Infraklase | Neognati (Neognathae) |
| Virskārta | Vistu un zosu virskārta (Galloanserae) |
| Kārta | Vistveidīgie (Galliformes) |
 Vistveidīgie Vikikrātuvē | |
Latvijā
labot šo sadaļuLatvijas putnu sugu sarakstā ir 6 vistveidīgo sugas, no kurām 5 iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā.[2] Tās ir mežirbe (Tetrastes bonasia), mednis (Tetrao urogallus), rubenis (Lyrurus tetrix), paipala (Coturnix coturnix) un laukirbe (Perdix perdix). Visbiežāk sastopamais vistveidīgais putns Latvijā ir mežirbe,[2] savukārt baltirbe (Lagopus lagopus) pēdējos gados Latvijā nav novērota un, iespējams, vairs nav sastopama.[3]
Izskats un īpašības
labot šo sadaļu
Vistveidīgajiem putniem ir noapaļotas formas, tie ir drukni, ar spēcīgām kājām. Knābis ir īss, spēcīgs, spārni salīdzinoši īsi un plati.[2] Vistveidīgo apspalvojums mātītēm parasti ir maskējoši brūnraibs,[2] bet lielākajai daļai tēviņu tas ir košs un krāsains.
Vismazākās vistveidīgo kārtā ir paipalas,[4] no kurām vismazākā ir Āzijas zilā paipala (Excalfactoria chinensis),[5] kas sver 43 g, bet vissmagākais ir meža tītars (Meleagris gallopavo), kas var svērt 10 kg. Toties no savvaļas tītara selekcionētais mājas tītars var svērt pat 20 kg.[4] Vistveidīgo garākais un lielākais putns, asti ieskaitot, ir zaļais pāvs (Pavo muticus), kura garums var sasniegt 3 metrus.[6] Zaļajam pāvam ir arī platākais spārnu plētums — 1,2 m. Latvijā lielākais savvaļas vistveidīgais putns ir mednis, bet mazākais paipala.[2]
Uzvedība
labot šo sadaļuVistveidīgie putni ir nometnieki un pamatā dzīvo uz zemes, lai gan tie spēj lidot ne pārāk garas distances. Tomēr dažas paipalu sugas veic salīdzinoši garus migrācijas ceļus, un zaļās savvaļas vistas Indonēzijā pārlido no salas uz salu. Ir sugas, kuras gandrīz nemaz nelido, piemēram, tītari. To lidošanas spēja ir tieši saistīta ar svaru. Smagie mājas tītari praktiski nespēj lidot, bet vieglākie indivīdi spēj pacelties spārnos.
Vistveidīgie putni ir sastopami visos kontinentos, izņemot Antarktīdu. Tie dzīvo gan mežos, gan tropos, gan tuksnešos, gan pļavās. Tiem ir attīstīta vokalizācija un komunikācija, un tie ir teritoriāli. Kopumā vistveidīgie putni dzīvo 5—8 gadus savvaļā un līdz 30 gadiem nebrīvē.
Vairākas vistveidīgie putnu sugas ir labi piemērojušās aukstam klimatam, jo tie ir pietiekami lieli, tiem ir biezs apspalvojums, zems aktivitātes līmenis, un tas viss saudzē enerģiju. Tie spēj izmainīt savu gremošanu uz atgremošanu, tādējādi tie spēj iegūt barības vielas no olbaltumvielām nabadzīgiem un šķiedrvielām bagātiem augiem, kā lapu pumpuri, zari, skujkoku skujas. Ziemeļos dzīvojošās sugas spēj arī gulēt zem sniega, tādējādi nodrošinot mikroklimatu, kas ļauj tiem miegā saglabāt ķermeņa siltumu.
Barība
labot šo sadaļu
Vistveidīgie putni var pārtikt tikai no augu izcelsmes barības vai tie ir visēdāji, vai gandrīz pārtiek tikai no dzīvnieku izcelsmes barības. Jaunie putni bieži barojas tikai ar kukaiņiem. Pāviem, vistām un lielākajai daļai tropu putnu barības prasības ir pilnīgi atšķirīgas kā palearktiskām putnu sugām.
Himalaju monals (Lophophorus impejanus), piemēram, pārmeklē un uzārda satrunējušos kokus līdzīgi, kā to dara dzenis. Raibais cekulfazāns (Catreus wallichi), cekulainais arguss (Rheinardia ocellata), cekulainā mežirbe (Rollulus roulroul) un cekulainā pērļvista (Guttera pucherani) barojas līdzīgi Himalaju monalam, meklējot vecos, kritušos kokos termītus, vaboles, skudras, kukaiņu kāpurus, kā arī tie barojas ar gliemjiem, vēžveidīgajiem un maziem grauzējiem.
Pāviem, lielākajai daļai pāvfazānu, baltastes fazānam (Lophura bulweri), zeltfazāniem (Chrysolophus) un irbītēm (Arborophila) ir salīdzinoši smalkāks un asāks knābis, kas nav tik labi piemērots zemes rakšanai kā kopumā tas ir vistveidīgiem putniem. Šīs sugas kukaiņus meklē lapu kompostā, smiltīs, seklos dīķos vai upītēs. Šīm sugām salīdzinoši ir arī garākas kājas un kāju pirksti, kas labāk piemērotas iešanai pa mitrām vietām. Indijas pāvs (Pavo cristatus) ir slavens ar to, ka medī čūskas, arī indīgās, kā kobras. Dimanta fazāns (Chrysolophus amherstiae), zaļais pāvs (Pavo muticus), baltastes fazāns un zeltastes fazāns (Lophura erythrophthalma) barojas ar vēžveidīgajiem, kā vēžiem un citiem maza auguma ūdens dzīvniekiem. Tie barību meklē seklās upītēs un citās ūdenstilpēs.
Tragopāni (Tragopan), Mikado fazāni (Syrmaticus mikado) un dažas rubeņu sugas pārtiek gandrīz tikai no augu izcelsmes barības. Rubeņu apakšdzimtas putni ir īpaši labi piemērojušies pārtikt no barības, kas bagāta ar terpēniem un hinoniem, kā zilās vībotnes (Artemisia tridentata) un skujas. Daudzas sugas no mērenā klimata joslas ziemas laikā no zemes pārceļas baroties uz koku vaiņagiem.
Reprodukcija
labot šo sadaļuLielākā daļa vistveidīgo ir ražīgi putni. To dējumi daudzām sugām pārsniedz 10 olas dējumā. Vistveidīgo putnu lielākā daļa ir poligāmi, bet tie var būt arī monogāmi un veidot pārus uz mūžu. Mazie cālēni jau pēc dažām stundām pēc izšķilšanās spēj visur sekot mātei, vai vecākiem monogāmo pāru ģimenēs. Visekstrēmākie vecāki ir lielkājvistas (Megapodiidae), kas nerūpējas par cālēnu perēšanu, bet atstāj olas ieraktas trūdošu augu komposta kaudzēs, vulkāniskos pelnos vai karstās smiltīs. Pēc izšķilšanās cāļiem pašiem jāizrokas no kaudzes. Atšķirībā no citiem vistveidīgajiem cāļiem, kas izšķiļas klāti mīkstām pūkām, mazie lielkājvistu cāļi ir jau ar spalvām, un nepieciešamības gadījumā tie var lidot īsas distances.
Klasifikācija
labot šo sadaļu- Vistveidīgo kārta (Galliformes)
- †dzimta Paraortygidae
- †dzimta Quercymegapodiidae
- †dzimta Sylviornithidae
- Kokuvistu dzimta (Cracidae)
- Lielkājvistu dzimta (Megapodiidae)
- Fazānu virsdzimta (Phasianoidea)
- †dzimta Gallinuloididae
- Amerikas paipalu dzimta (Odontophoridae)
- Fazānu dzimta (Phasianidae)
- Pērļvistu dzimta (Numididae)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Firefly Encyclopedia of Birds, Ed. Perrins, Christopher. Buffalo, N.Y.: Firefly Books, Ltd., 2003.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 «Putni: Vistveidīgie». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 3. decembrī. Skatīts: 2010. gada 29. novembrī.
- ↑ «Baltirbe». Latvijas putni. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 26. augustā. Skatīts: 2010. gada 1. decembrī.
- ↑ 4,0 4,1 «Galliformes - Chickens and Turkeys». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 14. martā. Skatīts: 2010. gada 29. novembrī.
- ↑ Complete Nucleotide Sequence of the Coturnix chinensis[novecojusi saite]
- ↑ Green Peafowl[novecojusi saite]
Ārējās saites
labot šo sadaļu| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vistveidīgie |