Valsts robeža ir līnija, caur kuru iet vertikāla plakne, un tā nosaka valsts teritoriju.

Robeža starp Meksiku un ASV. Neliels norobežojums atdala blīvi apdzīvoto Tihuanas pilsētu Meksikā (pa labi) no ASV (pa kreisi)

Bieži vien, lai šķērsotu kādas valsts robežu, ir nepieciešama pase un/vai vīza, kas apliecina personas identitāti un tiesības šķērsot robežu. Papildus pasēm un vīzām šķērsojot robežas, ceļotājiem var būt nepieciešams arī cits dokuments, piemēram, ceļošanas atļauja (ETA), veselības apliecinājumi vai darba atļaujas. Dažas valstis pieder pie noteiktām savienībām vai organizācijām, piemēram, Eiropas Savienības Šengenas zonas, kur robežas starp dalībvalstīm ir atvērtas, un pārvietošanās ir brīvāka.

Valstis arī kontrolē savu robežu drošību, izmantojot robežsardzi, muitas dienestus un dažādas tehnoloģijas, piemēram, videonovērošanas sistēmas un elektroniskos barjeras. Šķērsojot robežu, var tikt pārbaudīti arī personas bagāža un transportlīdzekļi, lai novērstu nelegālu preču, ieroču vai vielu ievešanu valstī.

Vācijas un Austrijas robeža. Abas valstis pieder Šengenas zonai, tāpēc robeža praktiski netiek apsargāta un to var brīvi šķērsot

Valsts robežu var veidot arī gaisa un jūras telpa, kuras izmantošanu kontrolē starptautiski nolīgumi un noteikumi. Šīs robežas ir svarīgas ne tikai migrācijas un tirdzniecības pārvaldībā, bet arī dabas resursu, piemēram, naftas vai zvejas resursu, aizsardzībā. Jūras robežas bieži vien ir sarežģītas un prasa rūpīgas sarunas starp valstīm, lai noteiktu ekskluzīvas ekonomiskās zonas un citus teritoriālos jautājumus.

Latvijas valsts robeža

labot šo sadaļu

Latvijas valsts robeža nošķir Latvijas teritoriju no kaimiņvalstīm un starptautiskajiem ūdeņiem. Latvijas valsts robeža aptver sauszemes, jūras un gaisa telpas robežas.

Latvijas valsts robežu uzrauga Latvijas Republikas robežsardze.

Ārējās saites

labot šo sadaļu