Rīgas Svētā Pētera un Pāvila baznīca
Rīgas Svētā Pētera un Pāvila pareizticīgo baznīca bija Latvijas Pareizticīgās Baznīcas dievnams Rīgā, Latvijā. Atradās Citadeles ielā 7. Mūsdienās te atrodas koncertzāle "Ave Sol". Celta citadeles cietoksnī kā Krievijas Impērijas garnizona baznīca.[1] Mūsdienās — vecākā saglabājusies pareizticīgo baznīca Rīgā[1] un Rīgas kamerkora "Ave Sol" mājvieta.
| Rīgas Svētā Pētera un Pāvila pareizticīgo baznīca | |
|---|---|
 | |
  Rīgas Svētā Pētera un Pāvila pareizticīgo baznīca | |
| Pamatinformācija | |
| Atrašanās vieta |
 Citadeles iela 7, Rīga, Latvija |
| Koordinātas | 56°57′19.86″N 24°6′4.14″E / 56.9555167°N 24.1011500°EKoordinātas: 56°57′19.86″N 24°6′4.14″E / 56.9555167°N 24.1011500°E |
| Piederība konfesijai | Latvijas Pareizticīgā Baznīca |
| Baznīcas vai organizācijas statuss | Baznīca nepastāv |
| Statuss | Koncertzāle |
| Arhitektūras apraksts | |
| Arhitekts | Zigmunds Zēge fon Laurenbergs |
| Celtniecības beigas | 1785 |
Vēsture
labot šo sadaļuBaznīca tika celta laikā no 1781. līdz 1785. gadam, projekta autors bija būvinženieris Zigmunds Zēge fon Laurenbergs (Siegmund Sege von Laurenberg).[2] Viņš gan nevadīja būvdarbus, jo 1783. gadā ticis norīkots dienestā uz Narvu.[1] Būvdarbus uzraudzīja arhitekts Kristofs Hāberlands. Par baznīcas prototipu tiek uzskatīta Pērnavas Svētās Katrīnas pareizticīgo baznīca (arhitekts P. Jegorovs), kas uzcelta no 1764. līdz 1768. gadam un bija paraugs vairākām 18. gadsimta beigu pareizticīgo baznīcām Baltijā.[1] Sākumā tā bija paredzēta kā vienkārša garnizona baznīca.[1] Svētā Pētera un Pāvila pareizticīgo baznīca bija pirmā pareizticīgo katedrāle, līdz 1873. gadam tā bija galvenā Rīgas pareizticīgo katedrāle,[2] pēc tam par tādu kļuva Rīgas Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāle. Pie tās kopš 1867. gada darbojās Pētera un Pāvila pareizticīgo brālība.
Tā ir klasiska grieķu krusta centrālbūve, virs draudzes telpas ir augsts kupols, ir frontāla četrstāvīga zvanu torņa piebūve.[2] 1873. gadā baznīca cieta ugunsgrēkā, 1886. gadā tikusi atjaunota.[2] Līdz 1940. gadam ēkā darbojās Rīgas igauņu pareizticīgo draudze,[2] līdz 1980. gadam tā bija munīcijas noliktava.[2]
Jauns posms Svētā Pētera un Pāvila pareizticīgo baznīcai sākas 1977.gadā, kad ēka piešķirta Rīgas Kultūras pārvaldei Rīgas Tautas kamerkora Ave Sol (tagad - Rīgas kamerkoris "Ave Sol") koncertzāles ierīkošanai. No 1980. līdz 1987. gadam notika ēkas restaurācija un rekonstrukcija, ko vadīja arhitekts M. E. Meņģele.[2] Pēc rekonstrukcijas ēku nodēvēja par Koncertzāli "Ave Sol" un par koncertzāles rezidentu kļuva Rīgas kamerkoris "Ave Sol", kas koncertzālē strādā vēl šodien[3][2]. Zālē un balkonā ir vairāk nekā 300 vietu, skatuvi ierīkoja bijušā altāra vietā.[2] 1987. gadā ar koncertzāles atklāšanas koncertu ciklu sāka darboties Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Koncertorganizācija "Ave Sol".
2005. gadā Latvijas Pareizticīgā baznīca pieprasīja baznīcu tai atdot, tomēr nākamajā gadā tika izlemts atstāt to Rīgas domes īpašumā.[2]
1980. gadu rekonstrukcijā baznīcas ēka savienota ar blakus esošo biroju ēku, kurā šobrīd atrodas Koncertorganizācija "Ave Sol", Rīgas kamerkora "Ave Sol" bibliotēka un mēģinājumu telpas koncertorganizācijas amatierkolektīviem, piemēram, jauniešu korim "Kamēr...", Emīla Dārziņa jauktajam korim, koklētāju ansamblim "Cantata" u.c.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 Vita Banga, Marina Levina u.c. Rīgas dievnami: arhitektūra un māksla. Rīga : Zinātne, 2007. 438.—449. lpp. ISBN 978-9984-823-00-3.
- ↑ 2,00 2,01 2,02 2,03 2,04 2,05 2,06 2,07 2,08 2,09 Latvijas enciklopēdija. 5. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2009. 731. lpp. ISBN 978-9934-8068-0-3.
- ↑ «AVE SOL :: PAR MUMS :: Koncertzāle AVE SOL». avesol.riga.lv. Skatīts: 2024-08-29.