Neo-noir
Neo-noir (neonuārs) ir filmu žanrs kas veidojies no film noir žanra, kas bija populārs Amerikas Savienotajās Valstīs 1940. un 1950. gados. Neo-noir filmām raksturīgas līdzīgas iezīmes ar film noir, kas apvienotas ar modernākām tēmām, stilu un tehniku.[1][2] Neo-noir filmām bieži vien raksturīga ekstensīvāka vardarbības un seksualitātes atainošana.[3]
Tiek uzskatīts, ka pirmās neo-noir filmas radušās 1960. un 1970. gados. Par pirmajām šī žanra filmām tiek uzskatītas Žana Lika Godāra filma "Alfavila" (1965), Džona Būrmena filma Point Blank (1968) un Roberta Oltmena filma The Long Goodbye (1973).[4] Vairākas neo-noir iezīmes attēlotas arī "Jaunās Holivudas" (New Hollywood) jeb "amerikāņu jaunā viļņa" režisoru darbos kā, piemēram, Romana Polaņska filmā "Ķīniešu kvartāls" (1974) un Mārtina Skorsēzes filmā "Taksists" (1976).
1990. gados par vienu no atpazīstamākajām žanra filmām kļuva Kventina Tarantīno "Trakie suņi" (1992). Tāpat, vairākas kritiķu atzītas neo-noir filmas veidojuši Brāļi Koeni kā, piemēram, "Fārgo" (1996), "Lielais Lebovskis" (1998) un "Kur sirmgalvjiem nav vietas" (2007).
Ievērojamākās filmas
labot šo sadaļu- "Alfavila" (Alphaville, 1965, režisors Žans Liks Godārs)
- Point Blank (1968, režisors Džons Būrmens)
- "Netīrais Harijs" (Dirty Harry, 1971, režisors Dons Sīgels)
- The Long Goodbye (1973, režisors Roberts Oltmens)
- "Ķīniešu kvartāls" (Chinatown, 1974, režisors Romans Polaņskis)
- "Taksists" (Taxi Driver, 1976, režisors Mārtins Skorsēze)
- "Pa asmeni skrejošais" (Blade Runner, 1982, režisors Ridlijs Skots)
- "Zilais samts" (Blue Velvet, 1986, režisors Deivids Linčs)
- "Trakie suņi" (Reservoir Dogs, 1992, režisors Kventins Tarantīno)
- "Lubene" (Pulp Fiction, 1994, režisors Kventins Tarantīno)
- "Septiņi" (Seven, 1995, režisors Deivids Finčers)
- "Kritušie eņģeļi" (Fallen Angels, 1995, režisors Vans Dzjavei)
- "Sadursme" (Heat, 1995, režisors Maikls Manns)
- "Fārgo" (Fargo, 1996, režisors Džoels Koens)
- "Lielais Lebovskis" (The Big Lebowski, 1998, režisors Džoels Koens)
- "Memento" (Memento, 2000, režisors Kristofers Nolans)
- "Malholanda ceļš' (Mulholland Drive, 2001, režisors Deivids Linčs)
- "Vecais zēns" (Oldboy, 2003, režisors Paks Čhanuks)
- "Kur sirmgalvjiem nav vietas" (No Country for Old Men, 2007, režisors Džoels Koens)
- "Zodiaks" (Zodiac, 2007, režisors Deivids Finčers)
- "Draivs" (Drive, 2011, režisors Nikolass Vindings Refns)
- "Iedzimtais netikums" (Inherent Vice, 2014, režisors Pols Tomass Andersons)
- "Džons Viks" (John Wick, 2014, režisors Čads Stahelski)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «What is Neo Noir? Definition and Essential Examples». nofilmschool.com (angļu). Skatīts: 2023-09-28.
- ↑ Mark Conard. The Philosophy of Neo-noir. The Univ of Kentucky Press, 2007. 2. lpp.
- ↑ «Neo-noir | Definition, Movies, & Facts | Britannica». www.britannica.com (angļu). Skatīts: 2023-09-28.
- ↑ «Where to begin with neo-noir». BFI (angļu). Skatīts: 2023-09-28.
Šis ar kino saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |