Mazā stērste
Mazā stērste (Emberiza pusilla) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) putnu suga, kas ligzdo Eirāzijas ziemeļu daļā, ziemo Dienvidaustrumāzijā.[1] Ģeogrāfisko variāciju nav.[2]
| Mazā stērste Emberiza pusilla (Pallas, 1776) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
| Apakškārta | Dziedātājputni (Passeri) |
| Dzimta | Stērstu dzimta (Emberizidae) |
| Ģints | Stērstes (Emberiza) |
| Suga | Mazā stērste (Emberiza pusilla) |
 Mazā stērste Vikikrātuvē | |
Izplatība
labot šo sadaļu
Mazā stērste ligzdo Skandināvijas galējos ziemeļos, Krievijas taigas zonā, uz austrumiem līdz Klusajam okeānam. Areāla ziemeļu robeža aptuveni seko koku izplatībai, taču nereti mazā stērste sastopama arī tundrā, tālāk ziemeļos. Areāla dienvidu robeža Sibīrijā aptuveni seko 60° ziemeļu paralēlei, taču paplašinās uz dienvidiem centrālajā daļā, sasniedzot Baikālu.[3]
Ziemo Dienvidaustrumāzijā (Indijas ziemeļos, Ķīnas dienvidos un pārējās Dienvidaustrumāzijas ziemeļu daļā). Rudens migrācijā regulāri ieceļo Eiropas rietumu un centrālajā daļā.[3][4]
Latvijā
labot šo sadaļuMazā stērste Latvijā ir reta ieceļotāja, līdz šim bijuši trīs novērojumi (divi novērojumi Papē un viens Kolkā).[3]
Izskats
labot šo sadaļu
Mazā stērste ir neliela, kompakta stērste ar īsu kaklu vai gandrīz bez tā. Vismazākā, kas mājo Palearktikas rietumdaļā, manāmi mazāka par ļoti līdzīgo niedru stērsti.[5][6] Ķermeņa garums 12—14 cm, spārnu plētums 20—22 cm, svars 12—19,3 g.[5][7][6]
Apspalvojums līdzīgs niedru stērstes mātītei: uz muguras un galvas virsas brūns ar tumšām svītriņām, uz vēdera balts ar smalkām, tumšām svītriņām (sāni raibāki kā pavēdere). Seja mazajai stērstei ir rudi brūna, pazode balta vai gaiši ruda. Vaigus sānos ieskauj tumši brūna svītra, apakšpusē balta josla, kas atgādina ūsas. Uz spārniem gaišas joslas. Melnais knābis taisns, smails, apakšējā daļa gaišāka. Īsās kājas gaiši brūnas, acis tumši brūnas. Aste īsa ar baltām malām. Abi dzimumi izskatās vienādi, kā arī apspalvojumam nav sezoniālu atšķirību.[5][7][6]
Uzvedība
labot šo sadaļuMazā stērste ir gājputns un veic garu migrācijas ceļu no ligzdošanas uz ziemošanas areālu. Ziemas periodā parasti uzturas lauksaimniecības zemēs. Sastopama arī kalnos līdz 2000 m virs jūras līmeņa.[8] Ligzdo atklātos skujkoku mežos, kas bieži jaukti ar bērziem vai vītoliem. Īpaši iecienīti ir ar vītoliem apauguši upju krasti.[6]
Barība
labot šo sadaļuMazā stērste ir visēdāja. Galvenokārt barojas ar sēklām, bet ligzdošanas sezonā galvenokārt ar kukaiņiem. Barību meklē uz zemes.[6]
Ligzdošana
labot šo sadaļuLigzdošanas sezona ir īsa, piemēram, Somijā ilgst no jūnija sākuma līdz jūlija vidum. Ligzda atrodas uz zemes, uz kāda kuplāka ciņa vai mīksta sūnu paugura, var būt arī uz celma. Tā paslēpta zem augstākiem augu ceriem vai krūmu zariem. Vīta no smalkiem zariņiem, augu stiebriem, sausas zāles un lapām, grīšļiem, dzīvnieku matiem, ķērpjiem un sūnām.[7][6]
Dējumā 4—6 olas. Inkubācijas periods ilgst 11—12 dienas. Perē galvenokārt mātīte, par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Jaunie putni ligzdu pamet 6—7 dienu vecumā, bet sāk lidot 11—13 dienu vecumā.[7][6]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ IUCN: Emberiza pusilla
- ↑ World Bird List: Buntings, 2018
- ↑ 3,0 3,1 3,2 «Ornitofaunistika: Mazā stērste Emberiza pusilla». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 26. februārī. Skatīts: 2018. gada 3. februārī.
- ↑ Byers, Clive; Olsson, Urban; Curson, Jon (1995). Buntings and Sparrows: A Guide to the Buntings and North American Sparrows. Mountfield, East Sussex, UK: Pica Press. ISBN 1-873403-19-4.
- ↑ 5,0 5,1 5,2 Alive: Little Bunting (Emberiza pusilla)
- ↑ 6,0 6,1 6,2 6,3 6,4 6,5 6,6 Avibirds: Little Bunting[novecojusi saite]
- ↑ 7,0 7,1 7,2 7,3 Nature Gate: Little Bunting
- ↑ «The ornithological importance of Thrumshingla National Park, Bhutan». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 10. augustā. Skatīts: 2018. gada 10. februārī.