Katrīna I

**Katrīna I**
*Marta Skavronska*
Katrīna I; Marta Skavronska
Krievijas imperatore
	1725. gada 8. februāris — 1727. gada 17. maijs
Kronēšana	1724. gada 7. maijā (kronēta kā līdzvaldniece)
Priekštecis	Pēteris I
Pēctecis	Pēteris II Romanovs
Dzimusi	1684. gada 15. aprīlis; Jēkabpils, Kurzemes un Zemgales hercogiste; (tagad Latvija)
Mirusi	1727. gada 17. maijā (43 gadu vecumā); Sanktpēterburga, Krievijas Impērija; (tagad Krievija)
Apglabāta	Pētera un Pāvila katedrāle, Sanktpēterburga
Dzīvesbiedrs	Pēteris I
Bērni	12, to skaitā Anna Petrovna, Elizabete Petrovna
Dinastija	Romanovu dinastija (pēc apprecēšanās)
Tēvs	Samuels Skavronskis
Māte	Elizabete Morica
Reliģija	pareizticība
Paraksts

Katrīna I (krievu: Екатерина I Алексеевна; dzimusi Marta Skavronska (1684—1727) bija Krievijas Impērijas ķeizariene, sākotnēji kā Pētera I līdzvaldniece no 1724. gada, pēc viņa nāves kā patvaldniece no 1725. gada. Viņas meita Elizabete arī kļuva par Krievijas Impērijas ķeizarieni, arī visi nākamie Krievijas Impērijas valdnieki, izņemot Katrīnu II, bija viņas tiešie pēcnācēji.

Izcelsme

Pēc vienas versijas Marta ir dzimusi Jēkabpilī, Kurzemes un Zemgales hercogistē, latviešu vai leišu zemnieka Zamuēla Skavronska^[1] un vācietes Elizabetes Moricas ģimenē, pēc otras versijas — Zviedru Vidzemē, mūsdienu Igaunijas teritorijā zemnieku ģimenē, pēc trešās versijas — nākusi no Lietuvas lielkņazistes Minskas vojevodistes, kur viņas vecāku ģimene bijuši magnātu Sapehu dzimtas dzimtcilvēki (viņas valdīšanas laikā Krievijas valdība esot izpirkusi no muižniekiem Baltkrievijā un Lietuvā viņas brāļus un māsas). Pēc Edgara Dunsdorfa hipotēzes viņas tēvs varētu būt bijis Zviedru Vidzemes latviešu karavīrs Stepiņš Krauklis, kura uzvārds vēlāk poliskots par "Skavronskis" ("kovārnis").^[2]

Biogrāfija

Dzimusi 1684. gada 5. aprīlī (15. aprīlī pēc jaunā stila), viņai bija viens brālis Kārlis un divas māsas Kristīne un Anna. Viņas vecāki it kā miruši mēra epidēmijas laikā, līdz 12 gadu vecumam Marta dzīvojusi pie savas tantes Annas Marijas Veselovskas, ir ziņas, ka bērnībā viņa dzīvojusi Lielvārdes muižā Zviedru Vidzemē.^[3] Ap 1696. gadu viņa kļuva par kalponi Straupes mācītājmuižā, tad pie luterāņu mācītāja Ernsta Glika mācītājmuižā, kas tajā laikā strādāja pie Bībeles latviskošanas. Lasīt un rakstīt nav mācējusi.

Lielā Ziemeļu kara laikā 1702. gadā viņa Alūksnē apprecējās ar zviedru dragūnu Johanu Krūzi (Johan Cruse), kas vai nu krita vai pazuda bez vēsts 1702. gada kaujā pie aplenktā Marienburgas cietokšņa,^[4] Savukārt Martu par piegulētāju paņēma Krievijas karaspēka Livonijā virspavēlnieks feldmaršals Boriss Šeremetjevs (Шереметев, Борис Петрович). 1703. gada augustā Martu sev par piegulētāju paņēma cits krievu karavadonis — Pētera I draugs un domubiedrs kņazs Aleksandrs Menšikovs (Меншиков, Александр Данилович). 1703. gada vēlā rudenī Martu pamanīja cars Pēteris I, kurš uzreiz paņēma viņu sev par piegulētāju. Nākamajā gadā viņai piedzima dēls, ko nosauca tēva vārdā par Pēteri.

1707. vai 1708. gadā Marta pārgāja pareizticībā un pieņēma vārdu Katrīna Mihailova (Екатерина Алексеевна Михайлова) — tēva vārds no kristību krusttēva, Pētera dēla Alekseja vārda (Алексей Петрович), bet uzvārdu "Mihailovs" lietoja pats Pēteris I, kad vēlējās ceļot incognito. 1711. gada pavasarī Pēteris I pavēlēja visiem uzskatīt Katrīnu par savu sievu, pret viņu attiecīgi izturēties, un paņēma līdzi neveiksmīgajā Prutas karagājienā. 1712. gada 19. februārī Pēterburgā notika oficiāla Pētera I un Katrīnas laulību ceremonija. 1713. gadā Pēteris I par godu savai laulātajai draudzenei nodibināja Sv. Katrīnas ordeni. Laikabiedri liecina, ka viņš bijis sievai ļoti pieķēries.

Valdīšanas periods

Sudraba rublis ar imperatores Katrīnas I attēlu (1726).

Atbilstoši 1722. gada 5. februāra rīkojumam "Par troņa mantošanas kārtību", par Krievijas ķeizaru varēja kļūt jebkurš, kuru iepriekšējais ķeizars būtu atzinis par piemērotu. 1724. gada 7. maijā (18. maijā pēc jaunā stila) Pēteris I kronēja Katrīnu kā ķeizarieni un līdzvaldītāju.

1725. gada 28. janvāra (8. februāris pēc jaunā stila) agrā rītā Pēteris I nomira, nenorādījis troņmantnieku. Pēc Krievijas Impērijas Senāta domām vienīgais leģitīmais kandidāts gadījumā, ja mirušais ķeizars nebija atstājis nevienu dēlu, bija Pētera I mazdēls Pēteris Aleksejevičs. Jau pēc pāris stundām sākās pučs: ēku, kurā notika Senāta sēde, ielenca gvarde, telpā ielauzās gvardes virsnieki un lika Senātam nobalsot par Katrīnas kronēšanu par Krievijas Impērijas ķeizarieni. Būdama ķeizariene, Katrīna I politikā nejaucās. Valsti vadīja kņazs Menšikovs un Augstākā Slepenā padome.

1726. gada 29. decembrī Katrīna I atklāja Krievijas Zinātņu akadēmiju, viņas valdīšanas laikā dāņu izcelsmes kapteinis Vituss Berings pāri Sibīrijai devās uz Kamčatkas pussalu un izpētīja jūras šaurumu starp Eirāziju un Ziemeļameriku. Viņa pavēlēja sūtīt krievu jauniešus mācīties uz Rīgas un Rēveles skolām, vēlāk uz ārzemēm. Ārpolitikā Katrīna I ieturēja Pētera I valdīšanas laikā iesākto virzienu, Krievijas Impērija tuvinājās Hābsburgu monarhijai un Prūsijai. Katrīnas I laikā Krievijas Impērija arvien vairāk iejaucās Kurzemes un Zemgales hercogistes iekšējās lietās

Mirusi 1727. gada 6. maijā (17. maijā pēc jaunā stila).

Bērni

Pēteris Petrovičs (1704—1707)
Pāvils Petrovičs (1705—1707)
Katrīna Petrovna (1707—1708)
Anna Petrovna (1708—1728), Holšteinas-Gotorpas-Romanovu dinastija‎s ciltsmāte
Elizabete Petrovna (1709—1762), Krievijas Impērijas ķeizariene no 1741. gada
Natālija Petrovna (1713—1715)
Margarita Petrovna (1714—1715)
Pēteris Petrovičs (1715—1719)
Pāvils Petrovičs (1717—1717)
Natālija Petrovna (1718—1725)
Pēteris Petrovičs (1723—1723)
Pāvils Petrovičs (1724—1724)

Literatūra

Седов П.В. Закат Московского царства, царский двор конца XVII века. Петербург: Петербургский институт истории, изд-во «Дмитрий Буланин», 2006. — 604 с.