Ilze Viņķele
Ilze Viņķele (dzimusi Ilze Vidiņa 1971. gada 27. novembrī Rēzeknē) ir latviešu politiķe. Bijusi 10., 11. un 12. Saeimas deputāte, Latvijas Republikas labklājības ministre, Latvijas Republikas veselības ministre. Pārstāv partiju "Kustība Par!" un apvienību "Attīstībai/Par!".
| Ilze Viņķele | |
|---|---|
 Ilze Viņķele 2014. gadā | |
| Latvijas Republikas veselības ministre | |
|
Amatā 2019. gada 23. janvāris — 2021. gada 7. janvāris | |
| Prezidents | |
| Premjerministrs | Arturs Krišjānis Kariņš |
| Priekštecis | Anda Čakša |
| Pēctecis | Daniels Pavļuts |
| Latvijas Republikas labklājības ministre | |
|
Amatā 2011. gada 25. oktobris — 2014. gada 22. janvāris | |
| Prezidents | Andris Bērziņš |
| Premjerministrs | Valdis Dombrovskis |
| Priekštecis | Ilona Jurševska |
| Pēctecis | Uldis Augulis |
| 12. Saeimas deputāte | |
|
Amatā 2014. gada 4. novembris — 2017. gada 14. septembris | |
| Prezidents | Andris Bērziņš |
| Premjerministrs | Laimdota Straujuma |
| 11. Saeimas deputāte | |
|
Amatā 2014. gada 23. janvāris — 2014. gada 4. novembris | |
| Prezidents | Andris Bērziņš |
| Premjerministrs | Valdis Dombrovskis |
|
Amatā 2011. gada 17. oktobris — 2011. gada 3. novembris | |
| Prezidents | Andris Bērziņš |
| Premjerministrs | Valdis Dombrovskis |
| 10. Saeimas deputāte | |
|
Amatā 2010. gada 2. novembris — 2011. gada 17. oktobris | |
| Prezidents | Valdis Zatlers |
| Premjerministrs | Valdis Dombrovskis |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1971. gada 27. novembrī Rēzekne, Latvijas PSR, PSRS (tagad  Latvija) |
| Tautība | latviete |
| Politiskā partija |
TB/LNNK (līdz 2008) PS (2008—2011) Vienotība (2011—2017) Kustība Par! (2017—pašlaik) |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Juris Viņķelis (šķīrušies) |
| Profesija | žurnāliste, sociālā darbiniece, politiķe |
| Augstskola |
Augstskola "Attīstība" Rīgas Stradiņa universitāte |
Biogrāfija
labot šo sadaļuI. Viņķele dzimusi Rēzeknē nacionāli un patriotiski noskaņotā latviešu ģimenē. Viņas vectēvs Juris Vidiņš bija izsūtījumā Sibīrijā, tēvs ārsts Juris Galerijs Vidiņš bija disidents, darbojās organizācijā "Helsinki-86", pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas aktīvi iesaistījās valsts politikā un bija divu Saeimu deputāts.
1989. gadā I. Viņķele beidza Rēzeknes 5. vidusskolu, pēc tam studēja augstskolā "Attīstība", iegūstot sociālā darbinieka izglītību, studijas turpināja Rīgas Stradiņa universitātē, iegūstot maģistra grādu sabiedrības veselībā.[1] Kopš 2009. gada studē doktorantūrā politikas zinātni.[1]
Bijusi precējusies ar ārstu un politiķi Juri Viņķeli (bijis arī veselības ministrs un Rīgas domes deputāts). Ģimenē audzināti trīs dēli.[2][3] 2017. gadā laulība šķirta, pēc tam I. Viņķelei bijušas attiecības ar politiķi Robertu Ķīli.[4]
Politiskā darbība
labot šo sadaļu2000. gadā Ilze Viņķele kļuva par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Vladimira Makarova padomnieci un preses sekretāri. Iesaistījās partijā "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", no kuras saraksta 2001. gadā nesekmīgi kandidēja Rīgas domes vēlēšanās. 2003. gadā kļuva par Eiropas Parlamenta deputāta Roberta Zīles palīdzi.
2006. gadā kandidēja 9. Saeimas vēlēšanās, netika ievēlēta, bet kļuva par īpašu uzdevumu ministra Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās parlamentāro sekretāri. 2008. gadā izstājās no "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", bija "Pilsoniskās savienības" veidotāju skaitā un darbojās kā partijas Saeimas frakcijas konsultante.
10. Saeimas vēlēšanās 2010. gada rudenī ievēlēta Saeimā no apvienības "Vienotība" saraksta, kļuva par Finanšu ministrijas parlamentāro sekretāri. 2011. gada Saeimas ārkārtas vēlēšanās ievēlēta arī 11. Saeimā. 2011. gada 25. oktobrī viņa kļuva par labklājības ministri Valda Dombrovska valdībā.[5]
12. Saeimas vēlēšanās 2014. gada rudenī ievēlēta Saeimā. 2017. gada jūlijā izstājās no partijas "Vienotība"[6] un kopā ar bijušajiem "Vienotības" biedriem Lolitu Čigāni, Andreju Judinu, Alekseju Loskutovu un Intu Dālderi 2017. gada 26. augustā nodibināja partiju "Kustība Par!". Septembrī nolika Saeimas deputātes mandātu, lai papildinātos Arizonas Universitātes Makeina institūtā ASV.
2018. gada rudenī kandidēja 13. Saeimas vēlēšanās no apvienības "Attīstībai/Par!" saraksta, taču netika ievēlēta Saeimā. 2019. gada janvārī viņa kļuva par Latvijas Republikas veselības ministri Krišjāņa Kariņa valdībā. 2021. gada 5. janvārī premjerministrs Arturs Krišjānis Kariņš izteica I. Viņķelei neuzticību, informējot, ka demisijas pieprasījums tiks parakstīts 7. janvārī.[7] 7. janvārī par veselības ministra pienākumu izpildītāju tika iecelts aizsardzības ministrs Artis Pabriks.[8] Tās pašas dienas vakarā, par jauno veselības ministru tika apstiprināts Daniels Pavļuts.[9]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 Partijas "Vienotība" mājas lapa Arhivēts 2015. gada 28. jūnijā, Wayback Machine vietnē.
- ↑ Ilzes Viņķeles CV
- ↑ «Labklājības ministra amata kandidātes Ilzes Viņķeles biogrāfija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 27. oktobrī. Skatīts: 2011. gada 25. oktobrī.
- ↑ jauns.lv. «Mīla ar ministri Viņķeli palīdz Robertam Ķīlim atlabt».
- ↑ Saeima izsaka uzticību Dombrovska trešajai valdībai, delfi.lv
- ↑ «Dālderis, Viņķele, Čigāne, Judins un Loskutovs izstājas no «Vienotības»». lsm.lv. LETA. 2017. gada 17. jūlijā. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 17. jūlijā. Skatīts: 2017. gada 17. jūlijā.
- ↑ «Premjers izsaka neuzticību veselības ministrei Viņķelei». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2021-01-05.
- ↑ «Premjers par veselības ministra pienākumu izpildītāju ieceļ Pabriku». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2021-01-07.
- ↑ «Saeima apstiprina Danielu Pavļutu veselības ministra amatā». www.delfi.lv (latviešu). Skatīts: 2021-01-07.
Ārējās saites
labot šo sadaļu| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ilze Viņķele |
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Ilona Jurševska |
Latvijas labklājības ministre 2011. gada 25. oktobris — 2014. gada 22. janvāris |
Pēctecis: Uldis Augulis |
| Priekštecis: Anda Čakša |
Latvijas veselības ministre 2019. gada 23. janvāris — 2021. gada 7. janvāris |
Pēctecis: Daniels Pavļuts |