Hiphops
ritmiska mūzika un ritmiska runāšana
Hiphops (angļu: hip hop) ir mūzikas žanrs un kultūras kustība, kas aizsākās 20. gadsimta 70. gadu sākumā Ņujorkā, un tās aizsācēji bija galvenokārt afroamerikāņi un latīņamerikāņi.[1][2] Hiphopa kultūru raksturo četri galvenie pamatelementi: repošana, dīdžejošana, grafiti un breiks. Citi papildu elementi ir bītbokss, hiphopa ģērbšanās stils un vienkāršruna jeb valodas kultūra. Kopš hiphopa dzīvesstila rašanās Bronksā tas ir izplatījies visā pasaulē.[3]
| Hiphops | |
|---|---|
| Stila izcelsme | fankmūzika, disko, soulmūzika, ritmblūzs, dabs |
| Kultūras izcelsme | 1970. gadu sākums, Ņujorka |
| Tipiski instrumenti | sintezators, balss, bungu mašīna, sempleris |
| Reģionos | |
|
Austrumkrasta hiphops Rietumkrasta hiphops Southern hip hop Midwest hip hop | |
Kad hiphopa mūzika sāka izplatīties, tā bija balstīta uz dīdžejiem, kas radīja ritmiskus bītus. Vēlāk šai mūzikai sāka pievienoties repošana (ritmiska atskaņām bagātu tekstu skaitīšana).
Skatīt arī
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ Jeff Chang, DJ Kool Herc. Can't Stop Won't Stop: A History of the Hip-Hop Generation. Macmillan, 2005. ISBN 031230143X.
- ↑ Castillo-Garstow, Melissa. «Latinos in hip hop to reggaeton». Latin Beat Magazine, 2008-03-01. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008-12-07. Skatīts: 2008-07-28.
- ↑ Jody Rosen. «A Rolling Shout-Out to Hip-Hop History». The New York Times (angliski), 12.02.2006.. Skatīts: 10.03.2009..
 | Šis ar mūzikas žanriem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |