Himenofors
Himenofors ir sēnes augļķermeņa daļa, kas uz savas virsmas nes sporas veidojošo slāni — himēniju. Pazīstamākajām un vienlaikus augstāk attīstītajām sēņu sugām himenofors ir sarežģītas formas, kas palielina tā kopējo virsmu un attiecīgi himēnija saražoto sporu daudzumu. Zemākajām sēnēm himenofors ir gluds.
Himenofora veids ir svarīgs sēņu sugu noteikšanā. Svarīgākās tā formas ir lapiņas, stobriņi un adatiņas, taču tas var būt arī gluds, kā asku sēnēm, krokains vai labirinta veida.[1]
Himenofora iezīmes
labot šo sadaļu- Himenofora un cepurītes saistība: vairumam beku rindas sēņu stobriņu vai lapiņu himenofors viegli atdalās no cepurītes mīkstuma, taču parasti lapiņu sēnes izceļas ar lapiņu stingru savienojumu ar mīkstumu.
- Krāsa: himenofors var būt balts vai dažādi krāsots, turklāt krāsa var mainīties ar vecumu vai ārēju faktoru ietekmē. Ja veidojošos sporu krāsa nesakrīt ar himenofora krāsu, tad tās var iekrāsot arī to (piemēram, atmatenēm).
- Saistība starp himenoforu un sēnes kātiņu: himenofors var būt nolaidens, kad tas tieši pāriet no cepurītes uz kātiņu, reizēm noejot gar to visai zemu, pieaudzis, kad tas ir pievienots kātiņam bez nolaišanās gar to, un brīvs, kad tas izbeidzas pirms kātiņa, kā arī dažādi pārejas stāvokļi starp šīm formām.[2]
Himenofora tipi
labot šo sadaļuGluds
labot šo sadaļu
Gluds himenofors ir visvienkāršākais un parasti sastopams pie asku sēnēm un atrodas uz to augļķermeņu — apotēciju virsmas. Šādas formas himenofors sastopams arī daudzām sēnēm ar vāles vai koraļļu veida augļķermeņiem, kā arī dažām gaileņu dzimtas sēnēm.
Krokains
labot šo sadaļu
Krokains himenofors var sastāvēt no radiālām vai haotiski izvietotām krokām. Parasti sasopams uz vāles vai izplesta veida augļķermeņiem, taču sastopams arī pie cepurīšu sēnēm. Dažu to dzimtu (piemēram, mieteņu, gaileņu) daļai sugu ir krokains himenofors, kurš vizuāli grūti atšķirams no lapiņām, tāpēc šādas sēnes populārajā literatūrā bieži apraksta kā lapiņu sēnes.
Adatains
labot šo sadaļu
Adatains himenofors sastopams izplesto, krūmveida un cepurīšu sēņu augļķermeņiem. Sastāv no koniskiem vai adatveida izaugumiem, atrodas parasti sēnes apakšdaļā. Īpaši raksturīgs sēnēm no adateņu dzimtas un bankeru dzimtas, bet sastopams arī pie citām (piemēram, ar tādu ir uz nokritušiem priežu čiekuriem augošā parastā ausenīte un želejveidīgais Pseudohydnum gelatinosum).
Stobriņu
labot šo sadaļu
Stobriņu, jeb porainais himenofors parasti sastopams bekām un piepēm. Tas vienmēr atrodas cepurītes apakšdaļā un sastāv no lejup vērstām caurulītēm jeb stobriņiem. Gandrīz vienmēr stobriņi veido vienotu masu, taču parastajai aknenei tie nesaaug kopā un ir viegli atdalāmi viens no otra.
Labirinta veida
labot šo sadaļu
Šis sporu nesēja veids ir stobriņu himenofora paveids, kurā atveres ir radiāli izstieptas un daļā vietu nav stobriņu sienu. Reizēm stobriņi tiktāl deformējas, ka izskatā kļūst līdzīgi lapiņām vai krokām. Parasti sastopams piepēm — apmalpiepēm un sarenēm ar uz koka stumbra sēdošiem augļķermeņiem.
Lapiņu
labot šo sadaļuLapiņu veida himenofors ir visizplatītākais starp cepurīšu sēnēm. Plāni lapiņu veida izaugumi zem cepurītes radiāli iziet no cepurītes piestiprinājuma vietas kātiņam vai substrātam.
-
Sarkanā mušmire. Lapiņas taisnas, biežas, dažāda garuma. -
Zaru vītenīte. Lapiņas retas, zarotas, plati pieaugušas. -
Riteņu vītene. Lapiņas ļoti retas, pievienotas gredzenam uz kātiņa, vienāda garuma.
Skatīt arī
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ A.Piterāns, E.Vimba, “Zemāko augu sistemātikas praktikums”, Zvaigzne, 1987., 141. lpp.
- ↑ H.Doerfelt, H.Goerner, "Die Welt der Pilze", Urania-Verlag, Leipzig/Jena/Berlin, 1989, ISBN 3-332-00276-7.