Ferdinands II Hābsburgs

Ferdinands II (vācu: Ferdinand II., čehu: Ferdinand II. Štýrský, ungāru: II. Ferdinánd; dzimis 1578. gada 9. jūlijā, miris 1637. gada 15. februārī) bija Hābsburgu dinastijas Svētās Romas impērijas imperators no 1619. gada līdz savai nāvei. Bija arī Bohēmijas un Ungārijas karalis un Austrijas erchercogs. Ferdinanda II valdīšana iekrita Trīsdesmitkaru gada laikā, un Ferdinands II bija viens no katolisma un kontrreformācijas balstiem.

Ferdinands II Ferdinand II. (vācu) Ferdinand II. Štýrský (čehu) II. Ferdinánd (ungāru)
Ferdinands II
Bohēmijas karalis
Amatā 1617. gada 5. jūnijs — 1637. gada 15. februāris (kronēts 1617. gada 29. jūnijā Prāgā)
Priekštecis	Matiāss
Pēctecis	Ferdinands III
Ungārijas karalis
Amatā 1618. gada 1. jūlijs — 1637. gada 15. februāris (kronēts 1618. gada 1. jūlijā Presburgā)
Priekštecis	Matiāss
Pēctecis	Ferdinands III
Svētās Romas imperators
Amatā 1619. gada 26. augusts — 1637. gada 15. februāris (kronēts 1612. gada 26. jūnijā Frankfurtē)
Priekštecis	Matiāss
Pēctecis	Ferdinands III
Austrijas erchercogs
Amatā 1619. gads — 1637. gada 15. februāris
Priekštecis	Matiāss
Pēctecis	Ferdinands III
Dzimšanas dati	1578. gada 9. jūlijā Grāca (tagad Austrija)
Miršanas dati	1637. gada 15. februārī (58 gadu vecumā) Vīne (tagad Austrija)
Apglabāts	Sv. Vita katedrāle, Prāga, Čehija
Dinastija	Hābsburgi
Tēvs	Kārlis II
Māte	Bavārijas Marija Anna (Vitelsbahu dinastija)
Dzīvesbiedrs(-e)	Bavārijas Marija Anna (Vitelsbahu dinastija) Eleonora Gonzaga (Gonzagu dinastija)
Bērni	7 bērni, to skaitā Ferdinands III, Austrijas Marija Anna, Austrijas Cecīlija Renāte, Leopolds Vilhelms Hābsburgs
Reliģija	katolicisms

Dzimis Grācā. Austrijas erchercoga Kārļa II dēls. Izglītojies pie jezuītiem. 1617. gadā viņš tika ievēlēts par Bohēmijas karali, 1618. gadā — Ungārijas karali un 1619. gadā — par Svētās Romas impērijas imperatoru. Būdams stingrs katolis un balstoties uz Spānijas un Polijas atbalstu, aktīvi atbalstīja katolismu un nepieļāva reliģisko toleranci. 1618. gadā sacēlās Bohēmija, čehi tika sakauti Baltā Kalna kaujā un sākās Trīsdesmitgadu karš. Karš noritēja ar mainīgām sekmēm. Par Katoļu līgas militāro līderi izvirzījās Albrehts fon Vallenšteins. 1635. gadā Ferdinands II un Saksijas kūrfirsts noslēdza Prāgas miera līgumu, kas tomēr neizbeidza karu, jo cīņās protestantu pusē iesaistījās Francija. 1637. gadā Ferdinands II nomira, bet karš beidzās 1648. gadā ar Vestfālenes miera līgumu.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ferdinands II Hābsburgs.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
• Ebreju enciklopēdijas raksts (angliski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)