Augustīniešu ordenis

Augustīnieši (latīņu: augustiniani) ir neoficiāls, taču sarunvalodā vispārpieņemts apzīmējums vairākiem katoļu mūku ordeņiem un kongregācijām, kuru dzīvesveidu regulē t.s. "Sv. Augustīna statūti" (senākie augustīniešu statūti, kuru pamatā ir Svētā Augustīna koncepcijas, ir radīti VIII gs., un XI gs. papildināti ar nosacījumu mūkiem dzīvot vienkopus klosteros).

Svētais Augustīns, Philippe de Champaigne, ap 1645. gadu.

Divi pamatvirzieni:

• Augustīnieši kanonoķi (The Canons Regular of Saint Augustine, CRSA);
  • statūtu jeb melnie (pēc habita krāsas);
  • premonstranti jeb baltie.
• Augustīnieši brāļi vientuļnieki (Ordo Eremitarum Sancti Augustini, OESA), vientuļnieku ordenis, kuru izveidoja 1256. gadā;
  • augustīnieši baskāji (Ordo Eremitarium Discalceatorum, OEDSA, 1620. g.);
  • apcerētāji jeb augustīnieši rekolekti (Ordo Recollectorum Sancti Augustini, ORSA, 1912. g.).

Vēsture

1256. gadā Romas pāvests Aleksandrs IV, apvienojot vienā kongregācijā vairākas vientuļnieku kopienas (t.sk. Svētā Augustīna izveidoto Tagastes kopienu), izveidojot centralizētu vadību ar ģenerālprioru priekšgalā un 4 provinciāliem (Itālijas, Spānijas, 2 Francijas). Ordenim tika piešķirta virkne privilēģiju, t.sl. juridiskā imunitāte, kā arī ieviesta tradīcija, ka Vatikāna bibliotēku vada, kā arī paša pāvesta biktstēvi ir tieši no augustīniešu vidus.

Ordeņa uzplaukums vērojams XIV gs., kad tas apvienoja aptuveni 2000 vīriešu un 300 sieviešu klosteru. Vājā centralizācija veicināja arī turpmāku mazo kongregāciju atdalīšanos un šķelšanos. Reformācijas laikā ievērojams skaits augustīniešu pievērsās protestantismam.

1580. gadā Ordeņa regulu paplašināja, un turpmāk ģenerālpriors dzīvoja Romā, tam palīdzēja t.s. definatoru (padomnieku) kolēģija, ik pa 6 gadiem kopā sanāca lielkapituls (ar tiesībām atcelt no amata ģenerālprioru un tā vietā ievēlēt citu).

Mūsdienās Ordenī ir aptuveni 4000 locekļu.

Pazīstami augustīnieši

• Eižens IV (pāvests) (1383—1447).
• Mārtiņš Luters (1483—1546), Reformācijas aizsācējs.
• 1865. gadā Brno augustīniešu klostera mūks Gregors Mendelis (1822—1884) publicē pētījumu par iedzimtības likumiem, liekot pamatus zinātnes nozarei, ko vēlāk sāka dēvēt par ģenētiku.

Augustīniešu darbība Latvijas teritorijā

Pirmais zināmais augustīnietis, kurš ieradās mūsdienu Latvijas teritorijā kopā ar Lībekas tirgotājiem pēc 1163. gada, un dažus gadus pirms 1184. gada no Polockas kņaza Voldemara dabūja atļauju sprediķot Daugavas piekrastes lībiešiem (līviem), bija priesteris Meinhards, kanoniķis Zēgebergas augustīniešu kora kungu klosterī Holšteinā (Canonicus regularis ordini beati Augustini). 1185.—1186. gadā viņa vadībā uzcēla Sv. Marijas baznīcu Ikšķilē (vecākā baznīca Livonijā) un nodibināja augustīniešu klosteri.

Ārējās saites

• International Order of St. Augustine
• Augustinians in Canada
• www.augnet.org
• International Order of St. Augustine
• Text of the Rule of St. Augustine
• Catholic Encyclopedia entry for the "Hermits of St Augustine"
• Catholic Encyclopedia entry for "Canons and Canonesses Regular"
• Canons Regular of the Immaculate Conception
• The Augustinian Recollects
• Augustinian nuns (America)
• Augustinian nuns at Santo Quattro, Rome, Italy
• Augustinian nuns at Cascia, Italy
• List of Augustinian Saints Arhivēts 2012. gada 27. oktobrī, Wayback Machine vietnē.
• Augustinian Missionary Sisters
• Italian language site of the Discalced Augustinians
• Augustines of the Mercy of Jesus
• Augustinian friars in Britain
• Augustinian friars in Ireland
• Brothers Hospitallers of St John of God
• Augustinian Canons of Stift Klosterneuburg in Austria
• Order of the Hermit Friars of St. Augustine (O.S.A.)
• The Society of Saint Augustine (S.S.A.) Arhivēts 2014. gada 29. novembrī, Wayback Machine vietnē.
• Augustinians in Brazil (Portugese language)
• Augustinians of the Midwest
• Augustinians of the East Coast, Province of St. Thomas of Villanova
• Order of Augustinians of the Immaculate Heart of Mary, Independent Catholic
• One Mind, One Heart — Augustine's Spirituality of Religious Life Arhivēts 2012. gada 29. aprīlī, Wayback Machine vietnē.
• Catholic Encyclopaedia article