Alfrēds Valdmanis
Alfrēds Artūrs Aleksandrs Valdmanis (1908. gada 11. septembrī [v.s. 29. augustā] — 1970. gada 11. augusts) bija Latvijas jurists un politiķis, Latvijas finanšu ministrs no 1938. līdz 1939. gadam. Pēc Otrā pasaules kara devies trimdā uz Kanādu, kur atkal iesaistījās valsts pārvaldē.
| Alfrēds Valdmanis | |
|---|---|
 | |
| Latvijas finanšu ministrs | |
|
Amatā 1938. gada 16. jūnijs — 1939. gada 25. oktobris | |
| Premjerministrs | Kārlis Ulmanis |
| Priekštecis | Ludvigs Ēķis |
| Pēctecis | Jānis Kaminskis |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1908. gada 11. septembrī Ziemupes pagasts, Aizputes apriņķis, Kurzemes guberņa, Krievijas impērija |
| Miršanas dati |
1970. gada 11. augustā (61 gada vecumā) Alberta, Kanāda |
| Tautība | latvietis |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Anna Irma Valdmanis (dz. Šlesers) |
| Profesija | jurists |
| Augstskola | Latvijas Universitāte |
Biogrāfija
labot šo sadaļuAlfrēds Valdmanis piedzima 1908. gada 11. septembrī Ziemupes pagasta "Pārvārtos" saimnieka un tautskolotāja Anša Valdmaņa un Luīzes Annas Līzes (dzimušas Saldenieks) ģimenē.[1][2] Viņš bija vecākais bērns ģimenē, kurā auga vēl divi dēli un divas meitas.[3] Ar labām sekmēm beidzis Liepājas Valsts ģimnāziju. Pēc tam pārcēlies uz Rīgu, kur sācis studēt tieslietas Latvijas Universitātē. Augstskolu beidzis 1931. gadā. Tajā pašā gadā uzsācis darbu Finanšu ministrijā.[3] 1938. gada jūnijā iecelts par finanšu ministru Kārļa Ulmaņa vadītajā valdībā.[2][3] 1939. gada oktobrī viņu amatā nomainīja Jānis Kaminskis.[2]
No 1940. gada janvāra bija Ķeguma hidroelektrostacijas ģenerāldirektors.[2] Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada 30. septembrī atbrīvots no amata un arestēts, izmeklēšanas kamerā pratināts un spīdzināts, taču drīz vien atbrīvots. Vācu okupācijas laikā bija Ostlandes Latvijas pašpārvaldes tieslietu ģenerāldirektors.[4] Pēc Otrā pasaules kara devies trimdā, sākotnēji uz Vāciju (1945), pēc tam uz Kanādu (1948). Tur 1950. gadā iecelts par Ņūfaundlendas ekonomiskās attīstības direktoru.[5] 1953. gadā zaudējis amatu, bet 1954. gada aprīlī ticis apsūdzēts krāpšanā un arestēts.[6][7]
Valdmanim tika piespriesti četri gadi cietumā, taču viņu atbrīvoja pēc izciestiem 27 mēnešiem.[7] Pēc atbrīvošanas strādājis dažādos Kanādas uzņēmumos. 1970. gada 11. augustā gājis bojā ceļu satiksmes negadījumā Albertas provincē Kanādā, netālu no Edmontonas.[6][7]
Alfrēda Valdmaņa dēls Gundars Valdmanis pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas atgriezās no trimdas Kanādā, arī darbojās politikā un bija ievēlēts 6. Saeimā.
Apbalvojumi
labot šo sadaļu- I šķiras Atzinības krusts Nr. 3 (1938.g. 16.novembrī)[8]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Sakas-Ziemupes ev. lut. draudzes dzimušo reģistrs. - 1908. - Nr.5
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 «MĒS LEPOJAMIES!». Pāvilostas novads. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 14. oktobrī. Skatīts: 2013. gada 13. jūlijā.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 «Alfrēds Valdmanis — jaunieceltais finansu ministrs». Jaunākās Ziņas. 1938. gada 15. jūnijā. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 28. aprīlī. Skatīts: 2013. gada 13. jūlijā.
- ↑ «Valdmanis, Alfrēds». Historia. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 30. oktobrī. Skatīts: 2013. gada 13. jūlijā.
- ↑ Gerhard P. Bassler. Alfred Valdmanis and the Politics of Survival. University of Toronto Press, 2000-01-01. ISBN 9780802044136.
- ↑ 6,0 6,1 «Alfred Valdmanis and the Politics of Survival (angliski)». Tides Point. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 3. janvārī. Skatīts: 2013. gada 13. jūlijā.
- ↑ 7,0 7,1 7,2 «Alfred Valdmanis (angliski)». Newfoundland Heritage. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 2. maijā. Skatīts: 2013. gada 13. jūlijā.
- ↑ Ar Atzinības Krustu apbalvotie Latvijas vēstnesis Nr. 426/429 no 28.11.2000
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Ludvigs Ēķis |
Latvijas finanšu ministrs 1938. gada 16. jūnijs — 1939. gada 25. oktobris |
Pēctecis: Jānis Kaminskis |