Latgola

Latgola
Karūgs	Gerbs
Republikys mīsts:	Daugpiļs (daļieji), Jākubmīsts (daļieji), Rēzekne
Pluots:	14 547 km2
Dzeivuotuoju sk. (2011):	301 593
Teritoriskais; dalejums:	12 nūvodi (6 daļieji)
Nūvodu; centri:	6 centru (3 daļieji)
Teiklavīta	lpr.gov.lv

Latgola (latvīšu: Latgale) irā Latvejis viesturiskīs nūvods vaļsteibys reitūs.

Tei rūbežoj ar Vydzemi pūstumvokorūs, Sieleju dīnavydvokorūs, Boltkrīveju dīnavydreitūs i Krīveju reitūs.

Geografeja

Golvanīs rakstīņs Latgolys doba

Geografiskai Latgola izalikaliejuse iz Latgolys i Sielejis augstīņu i Reitulatvejis, Mudovys, Polacka zamīņu. Tipiskīs Latgolys zemisvierīņs ar kauprim i līknem veidūjīs kai laduoja veicis rezultats geologiskajūs ladslaikūs. Latgolys pošys augstuos viersyunis pa vyscaureigajam (absolutajam) augstumam – Lelais līpkolns (289 m augšuok jiuru leidzīņa) i Dzierkaļu kolns (286 m augšuok jiuru leidzīņa) Rēzeknis nūvoda Kaunatys pogostā. Pa samiereigajam (relativajam) augstumam pyrmū vītu aizjam Dzierkaļu kolns, jis pasaceļ augšuok apleicīnis par 89 metri.

Latgolu arī sauc par Zylūs azaru zemi, Azarzemi. Regiona līknēs atrassim kaidu tyukstūšu azaru, nu jūs poši lelī – Lubuons (viersas plotums 8070 ha) i Rāzna (5756 ha). Vysudziļais Latgolys azars (65 m) – Dreidzs. Nu sovys pusis, Dagdys nūvodā asūšais Ješs tur vysuvaira azarsolu (69). Pa skaitam lelums Latgolys azaru saguluši Latgolys augstainē.

Regionā taipat na moz upu, tikai juos leluokuotīs nalelys. Poša leluo, poša skaistuo i kulturviesturiski vysusvareiguo upe – Daugova, ītakūša Latgolā nu Boltkrīvejis teritorejis. Gobola iz vyds Kruoslovys i Daugpiļs, kurymā upe taisa pīcus leikumus i tak pa apmāram 40 m dziļu upleju, kod nakod sauc Latgolys Šveicarejis. Svareiguokys Daugovys pītakys Latgolā – Aivīkste, Dubna.

Reitulatvejis zamīnē izaplātuši leli pūri i peisi. Teiču pūrs aizjam lelu daļu Krystapiļs i Varakļuonu nūvoda.

Meži sadz apmāram trešu daļu Latgolys teritorejis. Pūstumlatgolā stīpās egļu skuti, a gar Daugovu – prīžu syli. Dīnavydlatgolys leluos dalis zemisvierīņam soveigys bārzu bierzs.

Latgolā plotys kūdrys atradnis: Krīvu–Jersikys pūrs Leivuonu nūvodā, Kreiču i Kreņovas pūri Kuorsovys i Cyblys nūvodā, Strūžānu pūrs Rēzeknis nūvodā, taipat muola atradnis: Vileks nūvoda Kuprovā, Leivuonā, Daugpiļs nūvoda Neicgalī. Ceļu būvnīceibā Latgolā lītoj dolomītu, kura vysleluokuos atradnis ir pi Jiekabpiļs. Daugovys uplejā i juos apleicīnē ir lelys smiļkšu atradnis. Leivuona boltū kvarca smiļkti lītoj vītejuo stykla dareitova.

Klimats Latgolā koņtinentāluoks kai cytā Latvejis teritorejis daļā. Zīmys vīnmār soltuokys i snīga pīkreit dreižuok i juo pasadora bīzuoka kuorta kai palykušajā Latvejis daļā, a vosorys syltuokys. Dagdā i Daugpilī registrāta vysuzamuokuo temperatura (–43 grādi C), i Daugpilī – absolūtuo vysuaugstuokuo (+36 gradi C).

Deļ plotuo iudiņbaseina Latgolā lela iudiņa putnu, iudiņa kustūnis i molusku vysaideiba, a deļ pūru i peisu – lela pūstumu dzeivinīku i auguoju škiru vysaideiba. Lelajūs meža masivūs Latgolā apteikamys daudzejis taigys dzeivinīku škirys, kuru pīstuovi īceļoj nu Krīvejis (luoči, taigys kustūne i ct.). A Daugovys vacupē, Pīdrujis sausajuos pļovuos i cytuos smiļkšuotuos i atdareituos vītuos sateikamys daudzejis stepu i cytu dīnavydu dzeivinīku i auguoju škirys (tauryni, vabalis, voguli, sieņs i ct.). Latgolā pīskaiteits vaira kai 1850 vabaļu i vogulu škiru.

Latgolā irā nazcik vaļsteibys sorgojamu dobys objektu – Teiču rezervats, sorgojamuos teritorejis apleik Dreidža, Istrys, Pildys i Odumovys azaru, taipoš 3 sorgojama zemisvierīņa apvydi – Sielejis, Viersdaugovys i Daugovys lūku. Jī izslyvuši caur sovpateigajim, daudzatmejeigajim vierīnim i sevišku dobys skaistumu. Bez tuo Latgolā irā daudzi cylvāka īriedeitu parku, a Daugpiļs nūvoda Neicgaļa pogostā atsaguļs miļža akmiņs (apleikmārs 30,5 m, augstums 3,5 m).

Pošys augstuos Latgolys viersyunis: Pasauka (Byušonys vītys nūvods i pogosts) – vyscaureigais augstums (augšuok jiuru leidzīņa) – samiereigais augstums (augšuok apleicīnis)

Lelais Līpkolns (Rēzeknis nūv. Kaunatys pog.) – 289,3 m a. j. leidz. – 86 m
Dzierkaļu kolns (Rēzeknis nūv. Kaunatys pog.) – 286,3 m a. j. leidz. – 89,2 m
Dubuļu kolns (Rēzeknis nūv. Kaunatys pog.) – 273,8 m a. j. leidz. – 61,8 m
Karaļu kolns (Rēzeknis nūv. Kaunatys pog.) - 272,2 m a. j. leidz. – 55,6 m
Kromaņu kolns (Rēzeknis nūv. Kaunatys pog.) - 271,1 m a. j. leidz. – 53,8 m
Dekšņa kolns (Rēzeknis nūv. Kaunatys pog.) - 266,5 m a. j. leidz. – 34,9 m
Greizais kolns (Dagdys nūv. Aņdzeļu pog.) - 263,7 m a. j. leidz. – 60 m

Poši lelī Latgolys azari: Pasauka (Byušonys vītys nūvods) – viersa pluots

Lubuons (Rēzeknis i Modyunis nūv.) – 8070 ha
Rāzna (Rēzeknis nūv.) – 5756 ha
Rušyuns (Ribinišku nūv.) – 2373 ha
Sivers (Kruoslovys nūv.) – 1759 ha
Cierms (Ludzys nūv.) – 1261 ha
Ješs (Dagdys nūv.) – 988 ha
Lelais Ludzys azars (Cyblys nūv.) – 846 ha

Poši dzilī Latgolys azari: Pasauka (Byušonys vītys nūvods) – vysulelais dziļums

Dreidzs (Kruoslovys nūv.) – 65 m
Garais (Kruoslovys nūv.) – 56 m
Iļdzs (Aglyunys nūv.) – 46 m
Ormejs (Kruoslovys nūv.) – 43 m
Ojats (Kruoslovys nūv.) – 41 m

Administrativais dalejums

Golvonais rakstīņs: Latgolys administrativais dalejums

Administrativai Latgola sasadora nu 19 nūvodu i 2 republikys mīstim. Kulturviesturiski Latgolai pīdar i daļa nu Olyuksnys nūvoda (nazkodejais Līpnys pogosts) i Modyunis nūvoda (nazkodejais Borkovys pogosts). Taipoš leluokuo daļa Daugpiļs nūvoda i Daugpiļs mīsta irā Latgolā, a nūvoda daļa Daugovys kairajuo molā i Daugpiļs mīsta daļa (nazkodejais Greivys mīsts) irā Sielejā. Leluokuo Jākubmīsta daļa irā Sielejā, a nazkodejais Krystapiļs mīsts (niu Jākubmīsta daļa) Latgolā. Nu tuo vysa Latgolys teritoreja irā daleita 21 nūvodā i 3 republikys mīstūs.

Nūruodis

Latgola - Vietas.lv